Ideoloģiskā agenda demokrātiem principiāli atšķiras no Krievijā dominējošā tradicionālisma.
Zohra Mamdani uzvara parāda, cik kreisa kļūst Demokrātiskā partija — jaunas demokrātu paaudzes vairs nebaidās no sociālistiskām idejām.
Tomēr tas nenozīmē, ka uzvarošā opozīcija gūs revanšu nākamajos galvenajos vēlēšanās — prezidenta vēlēšanās. Klasisks piemērs ir republikāņu uzvarētās starpposma vēlēšanas 1994. gadā. Kongress, nonācis viņu kontrolē, pārāk strauji pārvietojās pa labi, bet prezidents Bils Klintons, gluži pretēji, veiksmīgi attīstījās uz politisko centru un tika pārvēlēts 1996. gadā uz jaunu termiņu.
Galvenā, protams, bija Ņujorkas mēra vēlēšanu kampaņa, kuras iznākumā Donalds Tramps pirmo reizi aicināja balsot par demokrātu. Protams, ne par organizācijas "Demokrātiskie sociālisti Amerikas" biedru Zohra Mamdani, bet par Endrū Kuomo, kurš zaudēja primārajās vēlēšanās un kandidēja kā neatkarīgais kandidāts. Tramps nosauca Mamdani par "Komunistiskās partijas kandidātu" un draudēja, ka, ja viņš uzvarēs, federālais finansējums Ņujorkai tiks samazināts līdz "visiem nepieciešamajiem minimumiem". Paralēli Tramps kritizēja arī republikāņu kandidātu Kertisu Slivu, kurš tā arī neatsauca savu kandidatūru par labu Kuomo.
Tomēr vēlēšanu rezultāti parādīja, ka pat ja Sliva būtu atsaucis savu kandidatūru, tas jau neko nemainītu. Viena raunda vēlēšanās Mamdani ieguva 50,4% balsu, Kuomo — 41,6%, Sliva — 7,1%. Vēlēšanu aktivitāte izrādījās rekordliela — balsoja vairāk nekā 2 miljoni vēlētāju (salīdzinājumam, 2021. gadā — tikai 1,1 miljons). Mamdani kļuva par pirmo kandidātu uz mēra amatu kopš 1969. gada, kurš ieguva vairāk nekā 1 miljonu balsu. Mamdani komanda spēja mobilizēt jaunus vēlētājus, kuri vēlējās pārmaiņas. Viņa brīvprātīgie izvēlējās taktiku "no durvīm līdz durvīm", pārliecinot iedzīvotājus dot iespēju jaunajam kreisajam politiķim, kurš kritizēja elites. "Mēs gāzām politisko dinastiju," sacīja Mamdani pēc vēlēšanām, domājot par Kuomo, kurš bija štata gubernators otrajā paaudzē.
Mamdani uzskati sniedz republikāņiem argumentus, lai apsūdzētu demokrātus kreisajā radikālismā un pieķeršanos sociālismam. Lai gan Mamdani programma ir diezgan mērena pēc Eiropas standartiem, tā ir gandrīz revolucionāra konservatīvās amerikāņu vēlētāju acīs. Politika ASV, brīvās uzņēmējdarbības un plašu iespēju zeme privātajai iniciatīvai, vispār ir ievērojami "pa labi" nekā Eiropā — valsts vēsturē nav bijis neviena sociālistu prezidenta. Patiesībā, 20. gadsimta pirmajā pusē bija sociālisti kongresmeņi, un Milvoki pilsētā sociālisti bija mēri desmitiem gadu un nekādu revolūciju tur neizraisīja. Šobrīd Senātā sēž sociālists Bernijs Sanderss, kurš balso kopā ar demokrātiem.
Tomēr lielai daļai vēlētāju vārds "sociālisms" paliek kategoriski nepieņemams. Tādēļ republikāņi cer, ka Mamdani kreisie uzskati diskreditēs partiju mērenu vēlētāju acīs. Jo īpaši tāpēc, ka Mamdani ir ne tikai sociālists, bet arī musulmanis un atbalstītājs palestīniešu, un daudziem vēlētājiem no laukiem šādi kandidāti rada neapmierinātību. Jaunie demokrāti uzstāj uz veco partiju elitu aiziešanu un radikālāku kandidātu virzīšanu, kas ne vienmēr patīk vecākiem vēlētājiem. Partija kopumā kļūst arvien kreisāka. Gallup aptauja parādīja, ka 66% demokrātu pozitīvi attiecas uz sociālismu, kamēr uz kapitālismu — tikai 42%.
Turklāt vispārējā mērogā kapitālismu atbalsta 54% amerikāņu. Tas ir mazāk nekā 2010. gadā (61%), bet joprojām vairākums. Aptauja parāda, ka amerikāņu attiecības pret brīvo uzņēmējdarbību kopumā paliek pozitīvas, bet kopš 2010. gada lielo uzņēmumu uztvere ir pasliktinājusies. Tikai 37% pieaugušo amerikāņu pozitīvi attiecas uz to, kas ir ievērojami mazāk nekā 49% 2010. gadā. Partiju sadalījums ir polarizēts: "par" lielo uzņēmumu ir 17% demokrātu un 60% republikāņu. Ne mazākā loma sociālisma "rehabilitācijā" bija Sandersa pret-elitu kampaņām, kurās viņš piedalījās 2016. un 2020. gadā, izvirzot demokrātiskā sociālisma saukļus.
Interesantu aptauju veica libertāriešu Katona institūts, piedāvājot atbildēt uz jautājumu ne tikai par attiecībām pret kapitālismu un sociālismu, bet arī pret komunismu. Izrādījās, ka 59% respondentu pozitīvi attiecas uz kapitālismu, 43% uz sociālismu, bet uz komunismu, kas ASV otrajā pusē XX gadsimtā bija viens no galvenajiem bailēm — 14%. Savukārt starp 18–29 gadus vecajiem simpatijas pret komunismu izteica 34%; salīdzinājumam, starp respondentiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem — tikai 2%. Aukstais karš, kurā galvenais ienaidnieks bija padomju komunisms, ir pagātnē. Un, protams, daudziem jaunajiem amerikāņiem komunisms nav tukšas veikalu plaukti, bet sapnis par taisnīgu sabiedrību. Un vēl — protests pret trampaismu.
Ņujorkas vēlēšanas, šķiet, maz attiecas uz krieviem — viņiem savu rūpju pietiek. Bet dažus novērojumus tomēr var izdarīt. Krievijas pilsoņu uzskati par politiskajiem procesiem ASV ir tuvāki republikāņu vēlētāju noskaņojumiem — nav nejaušība, ka uzplaiksnījušās, tad izgaistošās cerības uz Trampu. VTCIOM aptauja parādīja, ka, ja krieviem būtu iespēja piedalīties ASV politiskajā dzīvē, vairāk nekā trešdaļa prezidenta vēlēšanās 2024. gadā balsotu par Trampu (37%) un tikai 8% atbalstītu Kamalas Harisas kandidatūru.
Tādēļ jebkuri amerikāņu demokrāti, tostarp Mamdani, krieviem nemaz nav pievilcīgi piemēri. Un jautājums nav tikai tajā, ka starp viskonservatīvāko republikāņu daļu ir daudz izolacionistu, kuri iestājas par atbalsta pārtraukšanu Ukrainai, bet starp demokrātiem tādi ir mazāk pamanāmi. Ideoloģiskā agenda demokrātiem principiāli atšķiras no Krievijā dominējošā tradicionālisma, BLM protesti un konfederātu pieminekļu nojaukšana tika uztverti kā simptomi amerikāņu civilizācijas sabrukumam, kas krieviem ir pazīstama vismaz pēc filmas "Pazudušie vēji".
Šajā fonā sociālie pieprasījumi demokrātiskajiem sociālistiem, kuri varētu patikt krieviem, atkāpjas otrajā plānā. Viņi interesējas par šīm amerikāņu realitātēm vēl mazāk nekā par "kultūras kariem" ASV. Politika-musulmaņa nonākšana mēra amatā tikai apstiprina šo viedokli — un trampa argumenti par to, ka megapolisu piepildīs nelegālie migranti, var atrast atsaucību pie krieviem.
