Piecu postpadomju valstu - Kazahstānas, Uzbekistānas, Tadžikistānas, Kirgizstānas un Turkmenistānas - līderi sveica komerciālo vienošanos parakstīšanu starp Kazahstānu un Amerikas Savienotajām Valstīm, kuru kopējā summa pārsniedz 17 miljardus dolāru.
ASV prezidents Donalds Tramps samita laikā ar piecu Centrālāzijas valstu līderiem Vašingtonā 6. novembrī prezentēja virkni tirdzniecības, diplomātisko vienošanos un nolīgumu par minerālu resursiem ar šīm valstīm. Analītiķi norāda, ka samits ar Kazahstānas, Kirgizstānas, Uzbekistānas, Tadžikistānas un Turkmenistānas līderu piedalīšanos ir paredzēts, lai nostiprinātu Vašingtonas ietekmi reģionā, ziņo "Brīvības radio".
Īpaši, Astana un Vašingtona paziņoja par jaunu kopīgu partnerību, lai izstrādātu vienu no lielākajiem pasaulē neskartajiem volframa atradnēm Kazahstānā.
Saskaņā ar vienošanos amerikāņu uzņēmums Cove Kaz Capital Group iegūs 70% daļu kopuzņēmumā ar Kazahstānas valsts ieguves holdingu. Darījuma vērtība tiek lēsta 1,1 miljardu dolāru apmērā.
Starptautisko samita rezultātu vidū ir pagaidām apstiprināta darījuma par līdz 37 Boeing lidmašīnu pārdošanu Kazahstānas, Tadžikistānas un Uzbekistānas nacionālajiem aviopārvadātājiem, kā arī vienošanās par Starlink pakalpojumu integrāciju — satelītu interneta pakalpojumu sniedzēja, kas pieder uzņēmējam Elonam Maskam, — ar telekomunikāciju uzņēmuma Veon tīkliem. Integrācija, kā tiek paredzēts, sāksies ar Beeline, Kazahstānas sakaru operatoru.
Kazahstānas prezidents Kasims-Žomarts Tokajevs paziņoja, ka Astana un Vašingtona parakstījušas vienošanās par 17 miljardiem dolāru minerālu resursu, enerģētikas un transporta jomā. Diplomātijā Kazahstāna paziņoja, ka cer pievienoties tā sauktajiem Avraama nolīgumiem — ASV iniciatīvai attiecību veidošanai starp Izraēlu un arābu un musulmaņu valstīm. Donalds Tramps un Kazahstānas prezidents Kasims-Žomarts Tokajevs veica telefonsarunu ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu, kas bija veltīta šim jautājumam. Tajā pašā laikā Astana, atšķirībā no citām valstīm, kas pievienojušās nolīgumiem, jau vairāk nekā 30 gadus uztur pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības ar Izraēlu.
Amerikāņu amatpersonas paziņoja, ka samits ar Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas prezidentu piedalīšanos ir paredzēts, lai demonstrētu ASV apņemšanos aktīvāk sadarboties ar Centrālāzijas reģionu.
"Mēs bieži tērējam tik daudz laika krīzēm un problēmām — tām ir jāpievērš uzmanība — ka dažkārt nepievēršam pietiekamu uzmanību jaunām aizraujošām iespējām," sacīja ASV valsts sekretārs Marko Rubijo darba brokastīs ar pieciem Centrālāzijas valstu līderiem 6. novembrī.
Tiek norādīts, ka ASV īpaši interesējas par sadarbību minerālu resursu ieguves jomā, īpaši retzemju metālu jomā. ASV arī izrāda interesi par plašiem urāna, vara, zelta un citu stratēģiski svarīgu minerālu atradnēm, kas nepieciešami globālajām pūlēm pārejai uz videi draudzīgākiem enerģijas veidiem.
Centrālāzija cenšas līdzsvarot savas tirdzniecības saites un attiecības drošības jomā, kur joprojām dominē Ķīna un Krievija, padziļinot sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, norāda "Azattyq Asia".
Atgādinām, ka iepriekš Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs paziņoja, ka valsts armija aktīvi tiek pielāgota Ziemeļatlantijas alianses (NATO) standartiem.
