Bundestāga priekšsēdētāja Klēknere nosauca Vāciju par "Eiropas bordeli". Viņas vārdi izraisīja diskusiju par prostitūcijas regulēšanu valstī. Klēknere iestājas par "ziemeļu modeli". Par tā būtību un strīdiem - DW.
Vai Vācija patiešām ir "Eiropas bordelis"? Ar šo publiski izteikto novērtējumu Bundestāga priekšsēdētāja Jūlija Klēknere (Julia Klöckner) izraisīja diskusijas par to, kā valstij nākotnē vajadzētu regulēt prostitūcijas jomu. Runā, kas tika teikta otrdien, 4. novembrī, Klēknere, kas pārstāv konservatīvo Kristīgo demokrātu savienību (CDU), kritizēja esošo Vācijas likumdošanu šajā jomā. Viņasprāt, tā nenodrošina pienācīgu aizsardzību prostitūtām.
"Es esmu stingri pārliecināta, ka mums beidzot jāaizliedz prostitūcija un seksuālo pakalpojumu iegāde," uzsvēra Klēknere un tūlīt saņēma atbalstu no savas partijas kolēģes Ninas Varkenas (Nina Warken). "Tāpat kā citām valstīm, Vācijai ir nepieciešams juridiski nostiprināts aizliegums klientiem iegādāties seksuālos pakalpojumus (prostitūtu. - Red.)," paziņoja Varkena laikrakstam Rheinische Post. "Prostitūtām jāpaliek ārpus kriminālvajāšanas un jāsaņem visaptveroša palīdzība, lai izbeigtu šo darbību."
Kā Vācijā tiek regulēta prostitūcija?
Prostitūcija Vācijā ir legalizēta. Prostitūcijas likums (Prostitutionsgesetz), kas stājās spēkā 2002. gadā, vairs neuzskata šo darbību par amorālu, bet atzīst to par likumīgu pakalpojumu. Tādējādi iesaistītajiem pirmo reizi ir tiesības tiesā pieprasīt saskaņotu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem.
- gadā tika pieņemts likums par aizsardzību personām, kas nodarbojas ar prostitūciju (Prostituiertenschutzgesetz) - ar mērķi tālāk uzlabot viņu tiesisko un sociālo stāvokli. Saskaņā ar likumu šādām personām ir jāreģistrējas valsts iestādēs, un bordelēm jāiegūst atļauja šāda veida biznesa veikšanai. Tā tiek izsniegta tikai tad, ja tiek ievēroti noteikti minimālie drošības, higiēnas un telpu aprīkojuma prasības.
Kritika likumdošanai, kas regulē prostitūciju Vācijā
Neskatoties uz prostitūcijas legalizāciju Vācijā, saistītā noziedzība, pēc kritiķu domām, nav samazinājusies, bet dažos gadījumos pat pieaugusi, jo šī legalizētā darbība var kalpot par aizsegu kriminālām struktūrām. Runā galvenokārt par cilvēku tirdzniecības situācijas pasliktināšanos un piespiedu prostitūciju, kā norādīts ikgadējā "Federālajā ziņojumā par cilvēku tirdzniecību".
- gada beigās, saskaņā ar Federālo statistikas biroju, Vācijā tika reģistrēti 32 300 seksa darbinieku, no kuriem tikai 5600 ir Vācijas pase. Katrs trešais prostitūts ir no Rumānijas (11 500 cilvēku), vēl 3400 ir bulgāres.
Tomēr eksperti ir pārliecināti, ka minētie skaitļi neatspoguļo reālo ainu, jo ievērojams skaits prostitūtu nodarbojas ar šo darbību, nekur nereģistrējoties. Tāpēc lielākā daļa ekspertu novērtējumu ir daudz augstāki - no 200 000 līdz 400 000 prostitūtu, bet daži runā pat par miljonu.
Tiek pieņemts, ka starp viņām ir ārkārtīgi augsts ārzemju sieviešu īpatsvars ar nepietiekamām vācu valodas zināšanām, kuras slikti zina savas tiesības un praktiski nav pieejas medicīniskajai palīdzībai un atbalsta programmām. Lielākā daļa šādu sieviešu nodarbojas ar prostitūciju piespiedu kārtā - vai nu nabadzības dēļ, vai arī tāpēc, ka viņas piespiež to darīt suteneri.
Kas ir "ziemeļu modelis" prostitūcijā un kur tas tiek piemērots?
Kritiķi pieņemtajai likumdošanai Vācijā šajā jomā apgalvo, ka prostitūcijas legalizācija ir radījusi valstī seksuālo pakalpojumu tirgu ar ārkārtīgi zemu cenu, kas piesaista noziedzniekus. Tieši tāpēc Jūlija Klēknere un Nina Varkena atkal iestājās par seksa iegādes aizliegumu un tā sauktā "ziemeļu modeļa" ieviešanu prostitūcijā. Strīdi par to, cik pamatots ir šāds solis, turpinās jau daudzus gadus.
Pats nosaukums "ziemeļu modelis" nāk no tā, ka tas pirmo reizi tika piemērots 1999. gadā Zviedrijā, bet 2009. gadā - Norvēģijā. Vēlāk to likumdošanā nostiprināja, starp citu, Islandē, Kanādā, Francijā, Īrijā un Izraēlā. Modelis aizliedz seksuālo pakalpojumu iegādi un organizētu starpniecību to sniegšanā - bet ne to tiešu pārdošanu. Citiem vārdiem sakot, klienti un suteneri tiek pakļauti kriminālvajāšanai, bet pašas prostitūtas - nē.
Vienlaikus šis modelis piedāvā visaptverošu atbalstu šajā jomā strādājošajiem un iziešanas programmas no tās. Seksuālo pakalpojumu iegāde tiek sodīta ar naudassodiem, bet Zviedrijā sliktākajā gadījumā - pat ar cietumsodu līdz gadam. Norvēģija pat vajā savus pilsoņus par seksuālo pakalpojumu iegādi ārzemēs.
Kādi ir argumenti par un pret "ziemeļu modeli" prostitūcijā?
Kritiķi "ziemeļu modeļa" uzskata prostitūciju drīzāk par darba veidu un cenšas nostiprināt prostitūtu tiesības, lai tās varētu patstāvīgi un pēc savas gribas nodarboties ar savu darbību. Viņuprāt, ar piespiedu prostitūciju var cīnīties, nostiprinot cietušo tiesības. Kritiķi arī vēlas destigmatizēt prostitūciju un brīdina, ka seksuālo pakalpojumu iegādes kriminalizācija vēl vairāk izspiedīs prostitūciju nelikumīgā un mazāk aizsargātā jomā, piemēram, digitālajā telpā.
Atbalstītāji iebilst, norādot, ka liela daļa prostitūcijas jau tagad pastāv slēptā formā, kādā "paralēlajā" sociālajā realitātē. Viņuprāt, prostitūtām nevajadzētu tikt papildu sodītām par to, ka viņas tiek piespiestas pie šīs darbības. Un šāda dekriminalizācija varētu drīzāk mudināt viņas ziņot par klientiem policijai vai vērsties tiesā, jo šādā gadījumā viņām būtu tiesības uz aizsardzību un palīdzību. Un, ja seksa pakalpojumu pircēji tiks pakļauti kriminālsodam, tas novedīs pie prostitūcijas līmeņa samazināšanās kopumā.
Nav nejauši, ka valstīs, kurās ieviests "ziemeļu modelis", to atzīmē atbalstītāji, prostitūtu un viņu klientu skaits ir ievērojami samazinājies. Autori nesen publicētā Tībingenas universitātes pētījumā secināja, ka šī modeļa pieņemšana arī veicina "ilgtermiņā objektīvi izmērāmu upuru skaita samazināšanos cilvēku tirdzniecībā".
BVNM: viena likuma nepietiek
Tomēr Federālā asociācija "ziemeļu modelis" (BVNM) brīdina: lai uzlabotu piespiedu prostitūcijā iesaistīto personu stāvokli, viena likuma pieņemšana būs nepietiekama. Nepieciešams finansējums kompleksām iziešanas programmām no šīs jomas un būtiski jānostiprina upuru tiesības.
BVNM ir pārliecināti, ka jānodrošina līdzekļi visaptverošai sociālai atbalstam, lai cietušās personas varētu nodrošināt sev pašas mājokli, psiholoģisko palīdzību un izglītību. Turklāt svarīgi ir līdzekļi profilaksei un izglītošanai, kā arī konsekventa kriminālvajāšana pret suteneriem un cilvēku tirgotājiem, lai samazinātu prostitūcijas tirgu, noslēdz BVNM.
