Laikā no aprīļa līdz jūnijam šogad ASV ekonomika negaidīti pieauga par 3,8%, paziņoja Tirdzniecības ministrija, paaugstinot prognozi otrajam ceturksnim. Ja gada sākumā uzņēmumi steidzās ievest ārzemju preces pirms Tramps uzliks tām tarifus, otrajā ceturksnī tendence mainījās.
ASV iekšzemes kopprodukts (t.i., preču un pakalpojumu ražošanas apjoms) atguvās pēc krituma par 0,6% pirmajā ceturksnī, ceturtdien paziņoja Tirdzniecības ministrija. Analītiķi to skaidro ar prezidenta Trampa tirdzniecības karu sekām. Agrāk ministrija novērtēja pieaugumu otrajā ceturksnī par 3,3%.
IKP kritums pirmajā ceturksnī, kas bija pirmais negatīvais rādītājs ASV ekonomikā trīs gadu laikā, galvenokārt bija saistīts ar strauju importa pieaugumu. Iemesls tam ir tas, ka uzņēmumi steidzās ievest ārzemju preces pirms Tramps uzliks tām plašus nodokļus.
Otrajā ceturksnī tendence mainījās: imports samazinājās par 29,3%, palielinot izaugsmes tempu no aprīļa līdz jūnijam vairāk nekā par 5%.
Patērētāju izdevumi pieauga par 2,5% salīdzinājumā ar 0,6% pirmajā ceturksnī un ievērojami pārsniedza 1,6%, uz ko cerēja valdība.
Kopš atgriešanās Baltajā namā Tramps ir pielicis punktu desmitgades ilgušajai ASV politikai brīvās tirdzniecības zīmē. Viņš ieviesa divciparu tarifus importam gandrīz no visām pasaules valstīm, atsevišķi apliekot vairākus produktus, tostarp tēraudu, alumīniju un automašīnas.
ASV esošais prezidents uzskata tarifus par veidu, kā aizsargāt amerikāņu rūpniecību, atgriezt ražošanu valstī un segt plašo nodokļu samazinājumu, likumu par kuru viņš parakstīja 4. jūlijā.
Tomēr vadošie ekonomisti, kuru uzskatus Tramps un viņa padomnieki noraida, apgalvo, ka tarifi nodarīs kaitējumu ekonomikai, palielinot izmaksas un padarot aizsargātās amerikāņu kompānijas mazāk efektīvas. Viņi norāda, ka tarifus maksā ASV importētāji, kuri cenšas pārlikt izmaksas uz saviem klientiem, paaugstinot cenas. Tādēļ tarifi var izraisīt inflāciju - lai gan līdz šim to ietekme uz cenām ir bijusi pieticīga.
Trampa rīcības neparedzamība - viņš reizēm paziņoja par tarifu ieviešanu, reizēm tos apturēja, reizēm ieviesa jaunus - ir radījusi apjukumu uzņēmumu vadībā, veicinot strauju darba vietu samazināšanos.
Laikā no 2021. līdz 2023. gadam ASV katru mēnesi tika radīts iespaidīgs darba vietu skaits, jo ekonomika atguvās pēc COVID-19 pandēmijas.
Kopš tā laika nodarbinātība ir apstājusies, daļēji tirdzniecības politikas nenoteiktības dēļ, daļēji dēļ ilgstošajām sekām 11 procentu likmju paaugstināšanai, ko veica Federālā rezervju sistēma 2022. un 2023. gadā.
Saskaņā ar pārskatītajiem Tirdzniecības ministrijas datiem, kas tika publicēti šī mēneša sākumā, pagājušajā martā tika radīts par 911 000 darba vietām mazāk, nekā tika ziņots iepriekš.
Tas nozīmē, ka vidēji šajā periodā darba devēji radīja mazāk nekā 71 000 jaunu darba vietu mēnesī, nevis 147 000, kā ziņots iepriekš. Kopš marta darba vietu radīšana ir vēl vairāk palēninājusies - vidēji līdz 53 000 mēnesī.
Tiek gaidīts, ka 3. oktobrī Tirdzniecības ministrija paziņos, ka septembrī darba devēji radīja tikai 43 000 darba vietu, lai gan bezdarba līmenis, visticamāk, palicis zems - 4,3%, uzskata uzņēmuma FactSet aptaujātie prognozētāji.
Centoties atbalstīt darba tirgu, FRS pagājušajā nedēļā pirmo reizi kopš decembra samazināja bāzes procentu likmi.
IKP ziņojums, kas tika publicēts ceturtdien, bija trešais un pēdējais Tirdzniecības ministrijas pētījums par ekonomisko izaugsmi otrajā ceturksnī. Sākotnējā izaugsmes novērtējums par jūliju-septembri tiks publicēts 30. oktobrī.
Prognozētāji, kurus aptaujāja uzņēmums FactSet, šobrīd gaida, ka trešajā ceturksnī IKP izaugsme palēnināsies līdz 1,5% gada izteiksmē.
