• Nameda,
  • Ritvaldis,
  • Visvaldis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


"Putina pavārs" Prigožins atzinis algotņu bandas "Vagner" dibināšanu

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 18:12, 26.09.2022


Bēdīgi slavenais krievu uzņēmējs Jevgeņijs Prigožins, kuru nereti dēvē par Krievijas diktatora Vladimira Putina pavāru, pirmdien paziņojis, ka ir algotņu bandas "Vagner" dibinātājs, un apstiprinājis tās kaujinieku izvietošanu Latīņamerikas un Āfrikas valstīs.



Prigožins paziņojumā paskaidrojis, ka banda izveidota 2014.gadā, lai vervētu kaujiniekus nosūtīšanai uz Ukrainas Donbasa reģionu. "Tobrīd - 2014.gada 1.maijā - bija dzimusi patriotu grupa, kas vēlāk ieguva "BTG Vagner" nosaukumu".

Prigožins, kas palamu "Putina pavārs" ieguvis, jo viņa uzņēmums sniedzis ēdināšanas pakalpojumus Kremlim, līdz šim vienmēr bija noliedzis savu saistību ar "Vagner".

"Es pats tīrīju vecus ieročus, meklēju bruņuvestes un atradu speciālistus, kas man varēja palīdzēt," savā paziņojumā piebildis bandas vadonis.

Gadiem ilgi ticis uzskatīts, ka "Vagner" izmantots Maskavas ekspansionistisko ambīciju īstenošanai, lai gan Kremlis noliedzis jebkādu saistību ar to.

"Vagner" iesaiste konfliktos ārvalstīs publiski kļuva zināma 2018.gadā, kad laikraksts "Novaja gazeta" vēstīja, ka Sīrijā nofilmētie krievvalodīgie vīrieši, kas nogalināja un sakropļoja kādu gūstekni, ir "Vagner" kaujinieki.

Krievijas algotņu iesaistīšana bija viens no iemesliem, kāpēc Mali tradicionālais sabiedrotais Francija nolēma savus karavīrus izvest no savas kādreizējās kolonijas. "Vagner" kaujinieku klātbūtne ir fiksēta arī Centrālāfrikas Republikā, Čadā, Lībijā un citās konfliktu skartās zemēs.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Vācijā universitātes bibliotēkā policija nošauj agresīvu vīrieti ar mačeti

Manheimas universitātes bibliotēkā otrdienas vakarā iekļuva agresīvs vīrietis ar mačeti, kuru sašāva policija un viņš no ievainojumiem vēlāk nomira slimnīcā.

Pasaule Argentīnas studenti protestē pret līdzekļu samazināšanu valsts augstskolām

Desmitiem tūkstoši Argentīnas augstskolu studentu otrdien izgāja demonstrācijās, lai protestētu pret līdzekļu samazināšanu valsts augstskolām, pētniecībai un zinātnei jaunā prezidenta Havjera Mileja laikā.

Pasaule ASV Senāts atbalsta likumprojektu par militāro palīdzību Ukrainai

ASV Kongresa augšpalāta Senāts otrdienas vakarā atbalstīja likumprojektu paketi, kura ietver likumprojektu par militāro palīdzību Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā.

Pasaule Avoti: Pirmā ASV palīdzības partija Ukrainai būs vienu miljardu dolāru liela

Pirmā ASV palīdzības partija Ukrainai pēc vērienīgās militārās palīdzības apstiprināšanas būs vienu miljardu dolāru liela, ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz diviem anonīmiem avotiem.

Lasiet arī

Pasaule Ukrainas droni devuši triecienus divām naftas produktu bāzēm Krievijā

Ukrainas droni trešdien devuši triecienus divām naftas produktu bāzēm Krievijas Smoļenskas apgabalā, ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" pavēstīja informēts avots.

Sabiedrība Tiesu ekspertīžu iestāžu reformu piedāvā atlikt vai vispār apturēt

Tieslietu ministrija (TM) piedāvā tiesu ekspertīžu iestāžu reformu atlikt līdz 2027.gada beigām vai apturēt to vispār, jo atbildīgās ministrijas nespēj vienoties par risinājumiem, attiecīgi 2024.gadā neizdosies iekļauties termiņos un īstenot iepriekš plānotos uzdevumus, liecina TM sagatavotā prezentācija Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.

Sabiedrība Rinkēvičs: konkurss uz LIAA direktora amatu noslēdzās mazliet jocīgi

Konkurss uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu noslēdzās "mazliet jocīgi", šādu vērtējumu trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Ekonomika Latvijas Banka pērn strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem.