"No baltkrievu tautas puses raugoties tas izskatījās ļoti dīvaini," Vīnē pēc piedalīšanās konferencē par Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību sacīja Cihanouska.
Pat ja sarunas bija tikai par patlabanējo migrantu krīzi uz Baltkrievijas un Polijas robežas, Lukašenko leģitimizācija diplomātiskā dialoga ceļā ir nepieļaujama, uzsvēra opozīcijas līdere.
Viņa no jauna aicināja starptautisko sabiedrību pastiprināt spiedienu pret Lukašenko, kā arī atbrīvot politieslodzītos.
Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, kas Vīnes konferencē piedalījās ar video sakaru starpniecību, sacīja: "Iekšzemes situācija Baltkrievija ir sliktāka, nekā tā jebkad ir bijusi."
Viņš arī mudināja Baltkrievijas opozīciju saglabāt vienotību trimdā.
Spiediens pret Lukašenko tiek uzturēts, sacīja Māss, šādi izsakoties par šobrīd izstrādāto Eiropas Savienības (ES) piekto sankciju kārtu pret Minskas režīmu.
Pēc pērn augustā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kurās par uzvarētāju kārtējo reizi tika pasludināts Lukašenko, valsti pārņēma masu protesti.
Varasiestādes protestus nežēlīgi apspieda, un līdz ziemai tie pamazām apsīka.
Protestu laikā tika aizturēti vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Simtiem demonstrantu tika ievainoti, bet vairāki arī nogalināti.
Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri