Kas notiek ar sievietēm Afganistānā? Biedējošā un neskaidrā nākotne

Raksturojot situāciju Herātā, organizācijas "Human Rights Watch" 23.septembrī publiskotajā ziņojumā norādīts, ka sievietēm tur labākais scenārijs ir palikt neskartām, bet spiestām dzīvot stipri ierobežotu dzīvi. Sliktākais scenārijs ir tikt aizturētām vai piedzīvot fiziskus uzbrukumus par pagātnes sasniegumiem vai cīņu par grūti nopelnīto tiesību saglabāšanu.

Lai gan talibi ir solījuši mērenāku varu nekā savas iepriekšējās valdīšanas laikā pirms 20 gadiem, viņi vēl nav atļāvuši sievietēm atgriezties darbā ar dažiem izņēmumiem. Talibi ir uz laiku ieviesuši 1964. gada konstitūciju, kas pirmo reizi garantēja vēlēšanu tiesības sievietēm un pavēra durvis sieviešu līdzdalībai politikā, tomēr paziņojuši, ka elementi, kam talibi nepiekrīt, netiks ievēroti. Līdz tālākiem paziņojumiem var tikai minēt, vai sieviešu tiesības būs starp punktiem, ko talibi izvēlēsies ignorēt. Viņi apsolījuši neatņemt sievietēm tiesības mācīties skolās un studēt universitātēs, taču praktiski šis jautājums vēl nav atrisināts, un daudzas sievietes bažījas, ka šie solījumi tā arī paliks neizpildīti, un viņas faktiski tiks ieslēgtas mājās.

Tiesības strādāt un brīvi pārvietoties

24.augustā, deviņas dienas pēc Kabulas krišanas, talibu pārstāvis sakariem ar presi Zabihulla Mudžahids paziņoja, ka visām strādājošajām sievietēm būtu jāpaliek mājās pašu drošības dēļ, jo talibu kaujinieki neesot apmācīti cienīt sievietes. Taču saskaroties ar humāno krīzi, Covid-19 pandēmiju un ārvalstu palīdzības apsīkumu, talibu līderi ātri vien apjauta, ka vismaz ārstes un medmāsas joprojām ir nepieciešamas savās darbavietās. 27.augustā Mudžahids paziņoja, ka visām sievietēm, kas strādā veselības aprūpes nozarē Kabulā un provincēs, būtu jāatgriežas darbā Arī sievietes, kas strādā pasu dienestā, lūgtas atgriezties darbā, lai apkalpotu klientes sievietes..

Tikmēr simtiem citu strādājošo sieviešu un meiteņu nākotne joprojām ir neskaidra. Intervijās Rietumu medijiem daudzas sievietes norādījušas, ka ir zaudējušas darbu skolās un universitātēs, jo sievietes vairs nedrīkstēs pasniegt stundas zēniem un vīriešiem. Visticamāk, karjera beigusies arī skaistumkopšanas salonu speciālistēm, profesionālajām sportistēm un daudzu citu profesiju pārstāvēm. Arī Kabulas domē strādājošajām sievietēm dots rīkojums nenākt uz darbu, izņemot posteņus, kuros strādājošās sievietes nav iespējams aizvietot.

Daudzas žurnālistes, mākslinieces, mūziķes un profesionālās sportistes ir pametušas Afganistānu, baidoties no talibu represijām, un citas sievietes, kas vēl nesen ieņēma augstus amatus un varēja lepoties ar veiksmīgām karjerām, apsver došanos trimdā, ja tas būs iespējams. Organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF) ziņoja, ka no aptuveni 700 žurnālistēm, kas 2020.gadā strādāja Kabulā, augusta beigās lielākajos privātajos medijos oficiāli bija nodarbinātas vairs tikai 39. Pēc talibu nākšanas pie varas un incidentiem ar žurnālistu piekaušanu daudzi privātie mediji ir pārtraukuši darbu, bet citi, kas vēl turpina, lūguši savas darbinieces pagaidām nenākt uz darbu.

Medijos ziņots arī par gadījumiem, kad privātie uzņēmēji ir atlaiduši sievietes, bažījoties no talibu represijām. Bailēs no talibu uzbrukumiem daudzas sievietes ir ieslēgušās savās mājās un uz ielas iziet tikai lielas vajadzības gadījumā. Sievietes bažījas, ka talibi aizliegs viņām iziet no mājas bez pavadoņa, kā tas bija iepriekšējā talibu režīma laikā.

Talibu pārstāvis sakariem ar presi Zabihulla Mudžahids 7.septembrī Kabulā paziņoja, ka prasība pēc pavadoņa uz sievietēm attieksies tikai ceļojumos, kas ilgāki par trim dienām. Taču UNESCO ziņojumā par situāciju Herātā norādīts, ka talibu kaujinieki uz ielas aizturējuši vairākas sievietes, kurām nav bijis līdzi kāds vīrietis no viņu ģimenes. Sieviešu liecības raisa jautājumus, cik daudz talibu līderu solījumi atšķirsies no darbiem un cik lielā mērā talibu līderi Kabulā gribēs un spēs kontrolēt savus kaujiniekus provincēs.

Tiesības ģērbties pēc pašas ieskatiem

Vēl viens faktors, kas kavē sievietes iziet uz ielas, ir neskaidrība par jaunajiem talibu noteikumiem attiecībā uz sieviešu apģērbu. Vairākas sievietes no Herātas norādīja "Human Rights Watch", ka pēc talibu nākšanas pie varas steigušās uz tirgu iegādāties parandžas, jo viņu garderobē tādas nekad nav bijušas. Talibu vadītāji Kabulā nav snieguši skaidrus norādījumus par to, ko sievietēm vajadzētu valkāt, izņemot vispārīgus paziņojumus par nepieciešamību sievietēm valkāt hidžabu un konkrētus stingrus ierobežojumus sievietēm koledžās un universitātēs.

Tikmēr talibu kaujinieki Herātā aizrādījuši sievietēm uz ielas par neaizsegtām sejām un rokām un kailām pēdām apavos. Reaģējot uz talibu prasību studentēm ietērpt augumu no matu galiem līdz papēžiem tumšās drānās, afgāņu sievietes sākušas kampaņu sociālajos medijos, uzsverot faktu, ka tradicionālais afgāņu sieviešu apģērbs vienmēr bijis krāsains un bagāts ar izšuvumiem. Pēdējos gadus parandžas un nikabi lielākoties bija pazuduši no Kabulas ielām, bet joprojām ir sastopami mazākās pilsētās un laukos.

Tiesības uz izglītību

Talibu ieceltās Afganistānas valdības augstākās izglītības ministrs Abdulbaki Hakani 12.septembrī paziņoja, ka sievietes Afganistānā varēs turpināt mācīties universitātēs, taču sievietes būs jāizglīto atsevišķi no vīriešiem, atsevišķās ēkās vai klasēs. Studentēm būs obligāts islāma ģērbšanās stils un tiks arī pārskatīti universitātēs pasniegtie priekšmeti. Ministrs atzina, ka no praktiskā viedokļa daudzas universitātes nespēs tik drīz nodrošināt atsevišķas telpas sieviešu izglītošanai, tādēļ faktiski nav skaidrs, kad un vai vispār sievietes varēs atgriezties daudzās augstskolās. Līdz talibi augustā sagrāba savā varā Afganistānu, sievietes studēja kopā ar vīriešiem un apmeklēja seminārus, ko vadīja vīrieši.

17.septembrī Izglītības ministrija paziņoja, ka skolotājiem vīriešiem jāatgriežas darbā un tiks atsāktas zēnu mācības vidusskolās. Skolotājas un skolnieces šajā paziņojumā nebija pieminētas. Vēlāk talibi paziņoja, ka meitenes varēs atgriezties skolās no septītās līdz 12. klasei, tiklīdz būs nokārtoti visi praktiskie jautājumi. Pašreiz zēni un meitenes zemākajās klasēs var apmeklēt skolas, un mācības no trešās līdz sestajai klasei zēniem un meitenēm tiek organizētas atsevišķi. Taču, kad mācības meitenēm vecākajās klasēs atsāksies, nav zināms, un nav zināms, cik stingra būs talibu islāma reliģisko likumu interpretācija attiecībā uz meiteņu izglītību.

Talibi ir paziņojuši, ka vīrieši nedrīkstēs pasniegt mācību stundas sievietēm un meitenēm, izņemot pirmās divas klases. UNESCO ir brīdinājusi, ka nelielais sieviešu skolotāju skaits, grūtības ar algu izmaksu skolotājiem un starptautiskās palīdzības samazināšanās var novest pie sieviešu un meiteņu izslēgšanas no izglītības.

Kabulā dzīvojošā Frozana, kuras meitām talibu nākšana pie varas visdrīzāk nozīmē sagrautus sapņus par augstāko izglītību, intervijā laikrakstam "The Washington Post" sacīja, ka viņa bija 12 gadus veca, kad talibi pirmo reizi nāca pie varas 1996.gadā. Tolaik talibi paziņoja, ka meitenes drīkstēs apmeklēt skolu tikai līdz astoņu gadu vecumam. Līdzīgi kā tagad, talibi sākotnēji apgalvoja, ka piekļuve izglītībai meitenēm liegta tikai uz laiku, kamēr uzlabosies situācija drošības jomā un būs atrisināti praktiskie jautājumi. Taču ne tikai meitenes neatgriezās skolās, bet sievietēm tika aizliegts strādāt, tostarp skolotājām.

Frozana bija viena no meitenēm, kurai tomēr izdevās iegūt izglītību, jo viņas māte bija skolotāja, kas slepus izglītoja savus bērnus. Vēlāk Frozana ieguva augstāko izglītību, viņa ir aktīvi aizstāvējusi sieviešu tiesības un strādājusi vairākos ar cilvēktiesībām saistītos amatos bijušajā Afganistānas valdībā. Šogad viņa ieguva maģistra grādu starptautiskajās tiesībās un tagad plāno iet savas mātes pēdās un atvērt pagrīdes skolu meitenēm.

Pēc talibu pirmā režīma gāšanas 2001.gadā Afganistānā strauji pieauga studēt gribētāju skaits, sevišķi sieviešu vidū. UNESCO dati liecina, ka rakstpratība sieviešu vidū pēdējo 20 gadu laikā pieaugusi no 17% līdz 30% un meiteņu skaits pamatskolā pieaudzis no gandrīz nevienas 2001.gadā līdz 2,5 miljoniem 2018.gadā, un augstākās izglītības iestāžu audzēkņu skaits tajā pašā laika posmā pieaudzis no aptuveni 5000 līdz 90 000.

Sieviešu lietu ministrijas vietā Tikumības ministrija

Neskatoties uz solījumiem, talibi savā valdībā nav iekļāvuši sievietes un ir slēguši Sieviešu lietu ministriju un tās vietā izveidojuši Tikumības propagandas un netikumu novēršanas ministriju. Šāds resors jau bija pastāvējis iepriekšējās talibu varas laikā pirms 20 gadiem, kad tas ieviesa valstī stingras islāma doktrīnas un nopietni ierobežoja sieviešu dzīvi. Tas bija atbildīgs arī par tikumības policijas darbību, kas sekoja šariāta noteikumu izpildei un smagi sodīja šo noteikumu pārkāpējus. Taču Sieviešu lietu ministrijas slēgšana ir ne tikai simbolisks solis talibu centienos ierobežot sieviešu tiesības, bet nozīmē arī praktiskas palīdzības liegšanu simtiem sieviešu Afganistānā.

Sieviešu lietu ministrija, kas tika izveidota drīz pēc talibu gāšanas 2001.gadā un kurā 90% darbinieku bija sievietes, cita starpā nodrošināja patvērumu - tā dēvētās drošās mājas - sievietēm, kas bēg no vardarbības ģimenē. Sieviešu lietu direktore Afganistānas Gouras provincē Halima Prastiša "CBS News" atklāja, ka pēc talibu nākšanas pie varas viņai nācies atdot 30 sievietes un meitenes atpakaļ radiniekiem, pie kuriem viņām draud vardarbība vai pat nāve. Viena no šīm sievietēm bija aizbēgusi ar vīrieti, kurš pēc tam tika nogalināts, bet sievieti ministrijas darbiniekiem bija izdevies izglābt. Citu sievieti talibi draudējuši nomētāt līdz nāvei ar akmeņiem, jo viņa bija aizbēgusi ar vīrieti, kaut bijusi saderināta ar citu. Prastiša sacīja, ka nezina, kas noticis ar šīm sievietēm pēc atdošanas ģimenēm. Viņa sacīja, ka nezina arī, kāds liktenis sagaidījis astoņus gadus vecu meiteni, ko viņas birojs bija izglābis pēc laulībām ar 30 gadus vecu vīrieti, kuram ir atkarība no narkotikām. Prastiša sacīja, ka galu galā viņiem nācies atdot meiteni vīram. "Mēs esam vienīgais cerību avots tūkstošiem sieviešu. Tagad - bez Sieviešu lietu ministrijas - viņām vairs nav kur iet," sacīja Prastiša.

Būt sievietei Afganistānā ir bīstami. Viens pētījums liecina, ka 87% sieviešu Afganistānā ir piedzīvojuši vardarbību ģimenē. Afganistānā ir arī viens no augstākajiem māšu un zīdaiņu mirstības rādītājiem pasaulē, vēsta britu raidorganizācija BBC. Talibiem atrodoties pie varas Afganistānā, skaidrs, ka sievietēm dzīve tur nepaliks vieglāka. Ārvalstu palīdzībai apsīkstot, situācija slimnīcās ir strauji pasliktinājusies, mediķiem kavējas algas un trūkst medikamentu. Saņemtas ziņas, ka vairākās slimnīcās un klīnikās sievietēm palīdzību atļauts sniegt tikai sievietēm mediķēm vai, sliktākajā gadījumā, ārstam jāpalīdz pacientei vairāku citu personu klātbūtnē. Kāda vecmāte BBC rakstā par dzemdībām talibu kontrolētajā Afganistānā atklāja, ka talibi piekāvuši kādu ārstu, jo viņš vienatnē palīdzējis pacientei. Prasība par pavadoni, ko talibi daudzviet uzspieduši sievietēm, arī apgrūtina sieviešu iespējas saņemt medicīnisku palīdzību.

Visas pazīmes liecina, ka talibu kontrolētajā Afganistānā sievietes tiks apklusinātas un viņām tiks liegtas iespējas darboties sabiedriskajā dzīvē, politikā un uzņēmējdarbībā un daudzās citās jomās, kur viņām ar grūtībām izdevies ielauzties pēdējo 20 gadu laikā. Starptautiskā sabiedrība ir paudusi bažas par sieviešu likteni Afganistānā un uzmanīgi seko līdzi tur notiekošajam, taču jautājums ir par to, vai tā mēģinās piespiest talibus saglabāt sieviešu tiesības un vai šādiem mēģinājumiem būs rezultāti. Pēc talibu nākšanas pie varas vairākās pilsētās notika sieviešu demonstrācijas, kurās tika pieprasīts saglabāt sieviešu tiesības un brīvības, taču talibi ātri vien atbildēja ar spēku uz šādiem protestiem, un 8.septembrī aizliedza protestus, kas nav iepriekš saskaņoti ar Tieslietu ministriju.