• Irita,
  • Ita,
  • Lilita
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Prāmja "Estonia" katastrofas upuru tuvinieku ekspedīcija sāks vraka izpēti

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 14:51, 22.09.2021

Prāmja "Estonia" katastrofas upuru tuvinieku rīkotā ekspedīcija trešdienas rītā sasniegusi vietu, kur Baltijas jūras dzelmē pirms gandrīz 27 gadiem nogrima prāmis, un gatavojas sākt vraka izpēti, lai mēģinātu noskaidrot katastrofas cēloni.



Kā pastāstījis fonda "Mare Liberum" un izpētes grupas vadītājs Marguss Kurms, kas savulaik vadīja katastrofas izmeklēšanas Igaunijas komisiju, projekta dalībnieki sākuši gatavošanos zemūdens pētījumiem, plānojot darbus, analizējot jūras dibena kartes un līdzšinējos materiālus.

Pēc viņa teiktā, pirmais uzdevums būs izpētīt un kartēt jūras dibenu prāmja nogrimšanas vietā ar daudzstaru sonāru. Pēc tam tiks veikta vraka apskate ar zemūdens robota palīdzību, lai varētu spriest par nogrimušā prāmja stāvokli un pārliecinātos, vai nekas netraucēs turpmākajam darbam. Ja nekādi traucēkļi netiks konstatēti, nakts maiņā darbu sāks otrā zemūdens robotu komanda, kuras uzdevums būs fotogrammetriski skenēt prāmja bojājumus.

"Mare Liberum" rīkotajā ekspedīcijā piedalās 43 cilvēki. 18 no viņiem ir pētniecības kuģa "Sentinel" apkalpes locekļi, seši - žurnālisti, bet pārējie ekspedīcijas dalībnieki plānos un veiks zemūdens darbus.

Vācijas kuģniecības "RS Offshore" kuģis paredzēts zemūdens pētniecības darbiem un aprīkots ar dažādiem hidrolokatoriem, tajā ir divas zemūdens robotu komandas, četri ūdenslīdēji ar visu nepieciešamo aprīkojumu, kā arī dažādas palīgiekārtas un mērinstrumenti.

Iegūtos materiālus analizēs doktors Andžejs Jasjonovskis no Singapūrā bāzētā uzņēmuma "SophusQuorum", kas specializējies jūras katastrofu ekspertīzē. Jasjonovskis iepriekš jau saskāries ar "Estonia" traģēdijas izmeklēšanu, pārstāvot zinātnisko konsorciju SSPA, kas darbojās no 2005. līdz 2008. gadam un veica izpēti Zviedrijas valdības pasūtījumā.

Pētījuma rezultāti jāapkopo līdz pavasarim.

Līdztekus zemūdens pētījumiem un materiālu zinātniskajai analīzei projektā paredzētas arī intervijas ar dažiem katastrofā izdzīvojušajiem. Izveidots arī prāmja priekšējā viziera trīsdimensiju modelis, kas ļauj tā bojājumus pētīt attālināti.

Ekspedīcijas laikā apkopotā informācija, kā arī fotogrāfijas un video tiks publicēti SA Mare Liberum tīmekļa vietnē www.mare-liberum.ee.

Ekspedīciju ar "Mare Liberum" starpniecību finansē dažādi sponsori no Zviedrijas un Igaunijas, lielākais no tiem ir mediju uzņēmums "Postimees Grupp". Projektu līdzfinansē organizācija SEA.

"Mare Liberum" ir fonds, kas dibināts šī gada jūlijā pēc upuru tuvinieku iniciatīvas.

Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.

Izmeklēšanā 1997.gadā tika secināts, ka prāmis nogrimis pēc tam, kad stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis.

Kurms intervijās Igaunijas medijiem gan izteicis pieņēmumu, ka katastrofu varēja izraisīt sadursme ar kādu Zviedrijas zemūdeni.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu
Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Dienvidkoreja plāno no novembra pakāpenisku atgriešanos normālā dzīvē

Dienvidkorejas prezidents Mūns Džēins pirmdien paziņojis par pakāpenisku atgriešanos normālā dzīvē no novembra.

Pasaule Vācijas ministrs: robežas aizsardzība ir leģitīma

Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers intervijā laikrakstam "Bild am Sonntag" paudis nostāju, ka robežas aizsardzība ir leģitīma, šādi izsakoties pēc tam, kad vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis lūgušas Briseli maksāt par robežžogiem, lai neļautu nelegālajiem migrantiem iekļūt blokā.

Pasaule Lietuvā inficēšanās gadījumu skaits pieaudzis līdz 1292, Igaunija līdz 1311

Igaunijā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu atklāta vēl 1787 cilvēkiem un reģistrēti septiņi Covid-19 izraisīti nāves gadījumi, svētdien paziņoja Veselības departaments.

Pasaule Turcija izraidīs desmit rietumvalstu vēstniekus

Desmit rietumvalstu vēstnieki, kas pieprasījuši turku aktīvista Osmana Kavalas atbrīvošanu, tiks pasludināti par "persona non grata", sestdien paziņojis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.

Lasiet arī