• Agne,
  • Agnese,
  • Agnija
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


SAB: Krievijas sabiedrībā arvien pieaug pieprasījums pēc pārmaiņām

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 19:30, 06.04.2021 1

Krievijas iedzīvotāju vairākums ir politiski pasīvs, kas valdošajam režīmam kopumā ir izdevīgi, tomēr Krievijas sabiedrībā arvien pieaug arī pieprasījums pēc pārmaiņām, tostarp pēc prezidenta nomaiņas, šādi vērojumi pausti Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pagājušā gada darbības pārskatā.


Avots:

SAB pārskatā norāda, ka kārtējās Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks 2024.gadā, tomēr pašreizējais valsts vadītājs Vladimirs Putins tajās faktiski esot uzvarējis jau 2020.gadā līdz ar konstitūcijas grozījumiem. Sagaidāmo Putina uzvaru vēlēšanās, visticamāk, nodrošināšot Krievijas konstitūcijas grozījumi, kuru rezultātā tika dzēsti līdzšinējie Putina prezidentūras termiņi, paplašināta prezidenta ietekme un vēl vairāk ierobežota demokrātija, raksta birojs.

Priekšlaicīgi nodrošināt Putina palikšanu prezidenta amatā, tostarp īstenojot redzamākā politiskā oponenta Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājumu, režīmam bija svarīgāk nekā cīnīties ar Covid-19 pandēmiju vai citām iekšpolitiskajām problēmām, pārskatā raksta SAB.

2020.gada 15.janvārī, uzrunājot valsts augstākās amatpersonas, Putins ierosināja konstitūcijas grozījumus. Formāla grozījumu apspriešana un apstiprināšana visos valsts pārvaldes līmeņos ilga divus mēnešus - līdz 14.martam. Sākotnējo ieceri apstiprināt grozījumus tautas nobalsošanā jau 22.aprīlī izjauca Covid-19 pandēmija. Nesagaidot epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, nobalsošanu veica jūnija

nogalē, notikumu hronoloģiju atgādina SAB.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem nobalsošanā piedalījās 65% balsstiesīgo Krievijas iedzīvotāju, bet konstitūcijas grozījumus atbalstīja 78% vēlētāju.

Kā atzīmē SAB, konstitūcijas grozījumu primārais mērķis bijis "dzēst" Putina līdzšinējos prezidentūras termiņus. Tāpat konstitūcijā tika ierakstīta obligāta ikgadēja pensiju indeksācija. Tomēr skaitliski apjomīgo, bet lielākoties saturiski deklaratīvo un ideoloģiski piesātināto izmaiņu galvenie uzdevumi bija maskēt prezidentūras termiņu dzēšanu un vairot sabiedrības atbalstu grozījumiem, vērtē SAB.

SAB skatījumā, Krievijas valdošais režīms "ar sabiedrības rokām īstenoja būtībā nedemokrātisku un nelikumīgu varas monopolizāciju". Grozījumus ar nesavtīgu mērķi pilnveidot konstitūciju ierosināja Putins. Mainoties konstitūcijai, radās formāls iemesls dzēst prezidentūras termiņus, ko, atsaucoties uz sabiedrības un visas valsts interesēm, pēdējā brīdī pirms balsojuma parlamentā ierosināja varas partijas deputāte.

Lai gan no juridiskā viedokļa pietika ar federālā un reģionālo parlamentu balsojumu, visus grozījumus, tostarp faktisko atļauju Putinam ieņemt prezidenta amatu vēl divus termiņus, tautas nobalsošanā apstiprināja Krievijas iedzīvotāju vairākums. Šķietami demokrātiskajam procesam bija jāvairo grozījumu leģitimitāte un jādemonstrē Putina popularitāte, vērtē SAB.

Augstais atbalsts konstitūcijas grozījumiem, tostarp līdzšinējo prezidentūras termiņu dzēšanai, bija mākslīgs un neatainoja faktisko sabiedrības viedokli un noskaņojumu, vērtē SAB, oficiālais nobalsošanas iznākums tika panākts ar vienām no plašākajām vēlēšanu manipulācijām kopš Putina kļūšanas par valsts vadītāju. Grozījumu apstiprināšanai režīms izmantojis nevis referendumu, bet līdz tam nevienā normatīvajā aktā nedefinētu un neregulētu tautas nobalsošanu.

Rezultātā, kā liecina ekspertu aplēses, tikai ar balsu viltošanu tika pievienoti vismaz 45% jeb 25 miljoni balsu "par", pārskatā raksta SAB. Plašs pierādījumu loks liecinot, ka režīms organizējis visaptverošu valsts sektorā strādājošo piespiedu mobilizāciju dalībai nobalsošanā. Mērķtiecīgi radīta kontroles trūkuma rezultātā nobalsošanā viena persona varēja nodot divas vai pat vairāk balsis, apgalvo SAB.

"Paradoksāli, ka Covid-19 pandēmija sākotnēji apdraudēja nobalsošanas un līdz ar to arī konstitūcijas grozījumu procesa sekmīgu norisi, bet tajā pašā laikā kļuva par vienu no galvenajiem stimuliem ieviest izmaiņas, kas vēl vairāk atviegloja režīmam nepieciešamā rezultāta nodrošināšanu," raksta SAB.

Nosacīti augstais Krievijas iedzīvotāju atbalsts Putinam un režīma īstenotajai politikai tika panākts, izmantojot nemitīgu propagandu un mērķtiecīgi ierobežojot politisko konkurenci, arī izmantojot oponentu slepkavības, raksta SAB.

Lai gan atbalsts pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājies, formāli Putinu joprojām atbalsta sabiedrības vairākums. Kā pieļauj SAB, Putins ir populārs tikai bezalternatīvas apstākļos. "Lai to nodrošinātu, režīms mērķtiecīgi un sistemātiski vēršas pret neatkarīgās opozīcijas pārstāvjiem, kā arī dozē lojālo opozīcijas spēku klātbūtni Krievijas politikā," norāda SAB.

SAB skatījumā, Krievijas sabiedrībā pieaug pieprasījums pēc pārmaiņām, ko veicina Krievijas ilgstošās sociālekonomiskās problēmas, kuras Putina režīms nespēj atrisināt. Režīma pieaugošā apdraudējuma sajūta un Putina 68 gadu vecums vairs neļauj veikt tādu amatu rokādi, kādu viņš ar Dmitriju Medvedevu īstenoja 2008. un 2012.gadā. Ja Putins izvēlētos atkārtot tā dēvēto divvaldību, prezidenta amatā viņš varētu atgriezties tikai 2030.gadā, kad viņam būtu jau 77 gadi amata termiņa sākumā un 83 gadi termiņa beigās, atzīmē SAB.

Putina atrašanās prezidenta amatā ir prioritāte. Par to liecināja neskaidrība un pakāpeniskais spriedzes pieaugums, kas režīma elitē valdīja līdz prezidentūras termiņu dzēšanai.

Tāpat prioritārs ir Putina veselības stāvoklis, kas vērtējams kā galvenais potenciālais riska faktors, apdraudot turpmāku Putina atrašanos Krievijas prezidenta krēslā. Pandēmija un Putina gandrīz pilnīgā izolēšanās no sabiedrības un amatpersonām tās laikā apliecināja prezidenta veselības stāvokļa augsto nozīmi.

Pieaugot sabiedrības neapmierinātībai ar Krievijas sociālekonomisko situāciju, kā arī politisko stagnāciju un turpinoties saspīlējumam attiecībās ar Rietumvalstīm, režīms arvien vairāk izvairīsies no soļiem, kas var vājināt vai apdraudēt tā pozīcijas, teikts pārskatā.

Lasīt visus komentārus (1)

Lasiet arī

Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu
Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu
  • Pirktspeja 17.04.2021 08:19
    Pieprasa palētināt griķiem cenas? Kamēr pie varas ir politisko partiju pārvaldes sistēma, nevis visas tauitas apstiprināti bezpartejiski kandidāti velēšanam, nekas labs tautai nav gaidams. Vai ne, šalomieši? Tas pats Latvijā.
    Ziņot redaktoram Atbildēt
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Spānijā miris pasaules vecākais vīrietis 112 gadu vecumā

Spānijā otrdien miris pasaules vecākais vīrietis Saturnino de la Fuente, kurš bija 112 gadus vecs, ziņoja vietējie mediji.

Pasaule Blinkens un Lavrovs piektdien tiksies Ženēvā

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens piektdien Ženēvā tiksies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu centienos panākt situācijas deeskalāciju ap Ukrainu, pavēstīja ASV Valsts departamenta amatpersona.

Pasaule Pasaules Veselības organizācija: Pandēmija nebūt nav beigusies

Covid-19 pandēmija nebūt nav beigusies, bet naratīvs, ka ar vīrusa omikrona paveidu nav saistīti nekādi riski, ir maldinošs, otrdien sacīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss.

Pasaule Eiroparlamentārietis Robert Zīle ievēlēts par EP viceprezidentu

Eiroparlamentārietis Roberts Zīle (NA) ievēlēts par vienu no Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājas Robertas Metsolas vietniekiem, kļūstot par pirmo Baltijas pārstāvi šajā amatā, aģentūru LETA informēja Nacionālajā apvienībā (NA).

Lasiet arī

Sabiedrība Putins: runas par manu mantinieku destabilizē Krieviju

Krievijas prezidents Vladimirs Putins intervijā amerikāņu telekanālam CNBC norādījis, ka runas par viņa iespējamo mantinieku destabilizē valsti un ka viņš vēl nav pieņēmis lēmumu par nākotni.

Pasaule Pētniece: patlaban Krievijas dienaskārtībā Latvijas nav

Krievijas Valsts domes vēlēšanas nenesīs izmaiņas Latvijas un kaimiņvalsts savstarpējās attiecībās, vienlaikus Latvijai ir jāsaglabā modrība, gaidot Krievijas prezidenta vēlēšanas 2024.gadā, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Evija Djatkoviča.

Pasaule Riekstiņš: Krievijas militārie manevri pašlaik tiešus draudus nerada

Dažāda veida Krievijas militārie manevri pašlaik tiešus draudus Latvijai nerada, bet modriem ir jābūt, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.