Mjanmā turpinās protesti pret valstī notikušo militāro apvērsumu

Protesti Mjanmā sākās pēc 1.februāra, kad valstī notika militārais apvērsums. Tā gaitā tika aizturēta valdības vadītāja Auna Su Či un citi valdošās Nacionālās līgas par demokrātiju (NLD) augstākie līderi.

Saskaņā ar ANO rīcībā esošo informāciju protestos līdz šim dzīvību zaudējuši vismaz 54 cilvēki, tostarp 38 tika nošauti trešdien, un vairāk nekā 1700 cilvēki ir aizturēti.

Ģenerāļi puča sarīkošanu pamato ar novembra vēlēšanās it kā notikušajām nelikumībām, taču nav snieguši nekādus pierādījumus saviem apgalvojumiem.

NLD šajās vēlēšanās guva pārliecinošu uzvaru.

Protestētāji pieprasa atgriešanos pie civilās pārvaldes un aizturēto amatpersonu atbrīvošanu.

Valstij piederošais laikraksts "Global New Light of Myanmar" svētdien aicināja cilvēkus nedoties protestēt.

"Sabiedrībai būtu jābūt piesardzīgai un nebūtu jāiesaistās protestos, lai nepieļautu, ka tiek izpostīta viņu bērnu nākotne," brīdināja laikraksts.

Kāds aktīvists no Jangonas ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka divu dienu vispārējā streika ietvaros svētdien koordinēti protesti notiek daudzās pilsētās un rajons.

"Mēs esam gatavi mirt par savu valsti. (..) Pašreizējā situācija ir sliktāka [nekā iepriekšējais režīms]. Palikt šajos apstākļos vai cīnīties? Šoreiz mums jācīnās, lai uzvarētu. Mēs uzskatām, ka, cīnoties kopā ar jauno paaudzi, mēs tiksim pie uzvaras," sacīja aktīvists.

Valsts mediji sestdien paziņoja, ka visi valsts sektorā strādājošie, kas turpinās boikotēt daru, pirmdien tiks atlaisti.

Taču protestētāji uzstāj, ka turpinās nepakļauties varasiestādēm.

NLD svētdien apstiprināja, ka policija aizvadītajā naktī aizturējusi vairākas amatpersonas, kas pārstāv Nacionālo līgu par demokrātiju.

Deputāts Sithu Maungs no NLD sacīja, ka kratīšanas laikā policisti un karavīri piekāvuši un spīdzinājuši kāda politiķa brāli, jo tur neesot bijis neviena cita, ko aizturēt.

Valsts mediji svētdien brīdināja, ka gāztie likumdevēji, kas apvienojušies grupā, kas sevi pasludinājusi par likumīgi ievēlēto valdību, tiks tiesāti par valsts nodevību un viņiem var tikt piespriests nāvessods vai 22 gadu ilgs cietumsods.

Militārā hunta pasludinājusi grupas biedrus par nevēlamām personām un paziņojusi, ka visi, kas ar šiem cilvēkiem sazināsies, var tikt sodīti ar gariem cietumsodiem.