Sociālo mediju lietotāji biežāk tic dezinformācijai, liecina ASV pētījums

Pētījumā secināts, ka šādi cilvēki ir daudz uzņēmīgāki pret dažādām baumām un izdomājumiem.

Digitālajā laikmetā arvien vairāk cilvēku visā pasaulē paļaujas uz sociālo mediju platformām ziņu ieguvē.

PRC aptaujā atklājās, ka aptuveni 18% respondentu lielāko daļu ziņu par politiku un vēlēšanām iegūst no sociālajiem medijiem. Taču šie cilvēki retāk pareizi atbildēja uz jautājumiem par politiku un aktuālajiem notikumiem, ja salīdzina ar aptaujātajiem, kas ziņu ieguvē paļaujas uz drukātajiem medijiem, raidorganizācijām vai ziņu aplikācijām.

Savukārt sociālo mediju ziņu patērētāji zināja daudz vairāk specifisku nepatiesu vai neapstiprinātu stāstu par koronavīrusu un norādīja, ka redzējuši vairāk dezinformācijas par pandēmiju.

Politiskajās ziņās sociālo mediju lietotāji bija mazāk informēti par faktiem, piemēram, elektoru kolēģijas darbību un bezdarba līmeni.

Pētījumā tika vairākkārt intervēti aptuveni 9000 pieaugušo laikā no 2019.gada novembra līdz 2020.gada decembrim.

Vairums aptaujāto sacīja, ka neuzticas sociālajiem medijiem. No visām sociālo mediju platformām vismazākā uzticība tika izrādīta "Facebook".

No tradicionālo mediju lietotājiem aptuveni ceturtā daļa amerikāņu - gan kreiso, gan labējo uzskatu pārstāvji - ziņas lasīja partiju ziņu vietnēs, secināts pētījumā.

Aptuveni trīs no desmit republikāņiem paļāvās uz bijušo prezidentu Donaldu Trampu kā informācijas avotu par vēlēšanām un koronavīrusu, secināts pētījumā.

Šie republikāņi biežāk domāja, ka Covid-19 pandēmija tiek pārspīlēta un biežāk uzskatīja krāpšanos par nozīmīgu draudu vēlēšanu integritātei.