• Agija,
  • Aldonis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Zviedrijas tiesa attaisno prāmja "Estonia" katastrofai veltītās filmas autorus

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 18:20, 08.02.2021


Zviedrijas tiesa attaisnojusi 1994. gadā notikušajai prāmja "Estonia" katastrofai veltītās dokumentālās filmas autorus apsūdzībās, ka viņi pārkāpuši likumu, kas sargā traģēdijas upuru mieru un aizliedz aktivitātes vraka tuvumā.


Foto:

Filmas uzņemšanas grupa, kas vraka izpētei 2019.gada septembrī izmantoja tālvadības zemūdeni, filmēšanas gaitā atklāja nogrimušā kuģa korpusā četrus metrus lielu caurumu. Dokumentālistu atklājums raisījis šaubas par oficiālās izmeklēšanas atzinumiem.

Zviedrija, Somija un Igaunija 1995.gadā vienojās kuģa vraku neizcelt no dzelmes un piešķīra vrakam traģēdijas upuru pēdējās atdusas vietas statusu, kā arī ar likumu aizliedza traucēt aizgājēju mieru.

Filmēšanas laikā kuģi, uz kura atradās uzņemšanas grupa, pamanīja Somijas krasta apsardze. Par tā dēvētā "Estonia" likuma pārkāpšanu filmas režisoram, žurnālistam Henrikam Evertsonam un operatoram, jūras dzelmju ekspertam Linusam Anderšonam, kas abi ir Zviedrijas pilsoņi, draudēja ieslodzījums uz laiku līdz diviem gadiem vai naudassods.

Tomēr Gēteborgas tiesa atzinusi, ka viņi gan pārkāpuši minēto Zviedrijas likumu, bet nav saucami pie atbildības, jo tobrīd atradušies starptautiskajos ūdeņos uz kuģa ar Vācijas karogu, un Vācija nav parakstījusi vienošanos par katastrofas upuru pēdējās atdusas vietu.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997.gadā secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.

Nākot gaismā filmētāju atklājumam, Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks jaunu izmeklēšanu.

Tikmēr Zviedrija izstrādā tā dēvētā "Estonia" likuma grozījumus, lai vraku varētu izpētīt no jauna, gan pilnībā neatsakoties no līdzšinējā niršanas aizlieguma. Ja parlaments martā tos apstiprinātu, niršana vraka izpētei tiktu atļauta no 1.jūlija.

Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Ukraina naktī notriekusi 26 krievu lidrobotus

Ukrainas pretgaisa aizsardzība aizvadītajā naktī notriekusi 26 lidrobotus, ko Krievija raidīja uz mērķiem Ukrainā, ceturtdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

Pasaule Kolumbija izraida Argentīnas diplomātus tās prezidenta izteikumu dēļ

Kolumbija trešdien paziņoja, ka ir likusi izraidīt Argentīnas diplomātus pēc tam, kad Argentīnas prezidents Havjers Milejs nosauca Kolumbijas prezidentu Gustavo Petro par "teroristu" un "slepkavu".

Pasaule Budapeštā tūkstoši piedalījušies protestā pret Orbāna valdību

Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā otrdienas vakarā tūkstošiem cilvēku izgāja demonstrācijā, protestējot pret premjerministra Viktora Orbāna valdību.

Pasaule Saeima pagarina NBS karavīru dalību ANO misijā Izraēlā

Saeima šodien pēc Ministru kabineta priekšlikuma pagarināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru dalību ANO starptautiskajā operācijā "United Nations Truce Supervision Organization" (UNTSO)" līdz 2026.gada 1.maijam.

Lasiet arī

Pasaule Orbāns apliecina Stoltenbergam atbalstu Zviedrijas dalībai NATO

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns trešdien paziņoja, ka telefonsarunā ar NATO vadītāju Jensu Stoltenbergu atkārtoti apliecinājis savu atbalstu Zviedrijas dalībai aliansē.

Pasaule Turcijas parlaments atbalsta Zviedrijas uzņemšanu NATO

Turcijas parlaments otrdien ar lielu balsu vairākumu atbalstījis Zviedrijas uzņemšanu NATO.

Sabiedrība Zviedrija plāno nosūtīt uz Latviju bataljona lieluma kontingentu

Zviedrija plāno nosūtīt uz Latviju bataljona lieluma kontingentu NATO kaujas grupu sabiedroto spēku sastāvā, atsaucoties uz Zviedrijas premjera Ulfa Kristersona pausto, tviterī paziņojis Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Ekonomika Zviedrijas tiesa noraida «Tesla» prasību pret streikojošajiem pasta darbiniekiem

Zviedrijas tiesa ceturtdien noraidīja "Tesla" prasību uz laiku likt pastam, kura darbinieki valstī pievienojušies pret ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmumu vērstajam streikam, tam piegādāt numura zīmes.