"Jautājums par [Kalnu Karabahas] statusu ir nosūtīts uz vēstures mēslaini," komentējot EP rezolūcijas, paziņojumā norādīja ministrijas preses dienesta vadītāja Leila Abdullajeva.
Ministrija EP rezolūcijas uzskata par "nepamatotām un novēlotām", viņa piebilda.
EP 20.janvārī pieņēma rezolūcijas "Par kopīgo ārpolitiku un drošības politiku" un "Par kopīgo drošības un aizsardzības politiku".
Tajās pausts aicinājums noteikt Kalnu Karabahas nākotnes tiesisko statusu, kā arī garantēt armēņu iedzīvotāju un armēņu kultūras mantojuma drošību, bēgļu drošu atgriešanos viņu dzīvesvietās.
EP arī aicina Turciju atturēties no iejaukšanās Kalnu Karabahas konfliktā, arī nepiedāvāt Azerbaidžānai militāru palīdzību, atturēties no destabilizējošām darbībām un aktīvi sadarboties miera labā.
Jau ziņots, ka Azerbaidžānas bruņotie spēki sāka plašu uzbrukumu Kalnu Karabahā 27.septembrī.
9.novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Vienošanās paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Abās konflikta pusēs dzīvību zaudējuši vairāk nekā 4700 cilvēku.
Pamiera ievērošanu uzrauga Krievijas miera uzturētāji.
Kalnu Karabahas nākotnes politiskais statuss arī pēc vienošanās noslēgšanas paliek nenoteikts.
Līdz šim Kalnu Karabahas neatkarību neviena valsts nav atzinusi, arī ne Armēnija, kas Kalnu Karabahai sniedz visa veida atbalstu.
Francijas Senāts 26.novembrī aicināja Francijas valdību atzīt Kalnu Karabahu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri