Surkovs arī atzina, ka amatu šomēnes pametis, jo notikušas pārmaiņas Kremļa kursā attiecībā uz Ukrainas konfliktu. Konkrētākus savas aiziešanas iemeslus viņš neatklāja, vien norādīja, ka tas noticis sakarā ar "konteksta maiņu" Ukrainas jautājumā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis konflikta atrisinājumu valsts austrumos izvirzījis par savu augstāko prioritāti.
Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas līderu samitā decembrī neizdevās panākt izrāvienu, bet četri līderi panāca vienošanos jautājumā par cietumnieku apmaiņu, kā arī vienojās par turpmākiem soļiem Austrumukrainas konflikta atrisinājuma virzienā.
Trešdien vaicāts, vai Krievijas politika Ukrainas virzienā ir mainījusies, Putina preses sekretārs noraidīja Surkova pieņēmumus, uzsverot, ka Kremlis konsekventi uzskatījis - konflikta atrisinājuma pamats ir 2015.gada Minskas vienošanās, kas tika panākta ar Francijas un Vācijas atbalstu.
Surkovs intervijā Donbasa kaujinieku līderus cildināja kā "patiesos karotājus" un "īstos varoņus". Viņš pauda pārliecību, ka Ukraina nekad nespēs atgūt kontroli pār šobrīd zaudētajām teritorijām valsts austrumos.
"Donbass nav pelnījis tādu pazemojumu," viņš sacīja. "Ukraina nav pelnījusi tādu godu."
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri