• Agija,
  • Aldonis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Politologs: Krievijā Levita runāto Minhenē varētu izmantot propagandai

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 14:04, 16.02.2020 1


Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita Minhenē teikto diskusijā "ASV militārā klātbūtne Baltijas valstīs - faktors, kas attur vai tomēr provocē" Krievijas masu mediji varētu izmantot propagandai, aģentūrai LETA sacīja politologs Kārlis Daukšts.


Foto: LETA

Komentējot runas sekas, viņš teica, ka Levita teiktais varētu radīt rezonansi Krievijas masu medijos, kuri to varētu izmantot propagandai. "Prezidenta runa varētu izsaukt Krievijas masu mediju, kā arī politologu papildu uzbrukumus Latvijas politikai," sacīja Daukšts.

Politologs arī teica, ka Levits par Krieviju izteicies diezgan atklāti. Līdzīgas runas no Latvijas augstākajām amatpersonām ir bijušas arī pagātnē, bet ne Valsts prezidenta līmenī.

"Tā bija standarta runa, tai nebija sevišķu īpašību vai kaut kāda izcilība. Tajā pašā laikā šī runa parādīja faktisko stāvokli, kāds patlaban ir starp Latviju un Krieviju Eiropas kontekstā. Tāpēc es nedomāju, ka tā īpašā līmenī varētu pasliktināt reālās Latvijas un Krievijas attiecības," pauda eksperts.

Jau vēstīts, ka Levits un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) šonedēļ piedalās Minhenes drošības konferencē.

Valsts prezidenta kanceleja aģentūru LETA informēja, ka, uzstājoties diskusijā "ASV militārā klātbūtne Baltijas valstīs - faktors, kas attur vai tomēr provocē", Latvijas prezidents pauda, ka Krievija ir nepārprotami parādījusi gatavību izmantot spēka paņēmienus, lai īstenotu savus politiskos mērķus. Pirmie šādas nostājas priekšvēstneši parādījās, kad 2007.gadā Krievija Igaunijā organizēja kiberuzbrukumus un līdzdarbojās Tallinas grautiņu sarīkošanā, viņš norādīja.

Levits pieminēja arī situāciju, kad 2008.gadā Krievija ātrās militārās operācijas rezultātā okupēja daļu Gruzijas un vēl nesenākus gadījumus - Krimas okupāciju un aneksiju, karadarbību Donbasas apgabalā, kas tikai pastiprinājusi agrāk pastāvošās bažas.

Pēc Latvijas prezidenta vārdiem, kopš neatkarības atgūšanas Baltijas valstu viens no galvenajiem ārpolitiskajiem mērķiem ir bijusi iestāšanās NATO aliansē. Pēc 50 gadu ilgušās Padomju Savienības okupācijas šis bija vienīgais veids, kā garantēt valstu drošību.

Levits paudis viedokli, ka Krievija bieži ir interpretējusi NATO rīcību, izveidojot paplašinātās klātbūtnes vienības tās robežvalstīs, kā provokāciju. Skaidrojot šādu reakciju, Valsts prezidents atzīmēja, ka tās aizmetņi meklējami vēsturē.

Levits arī sacīja, ka Krievijas vēlme atjaunot savu kādreizējās lielvaras tēlu pārējās pasaules acīs esot cieši saistīta ar tās vēlmi atgūt agrākās ietekmes sfēru, bet Baltijas valstu dalība NATO faktiski izslēdzot šādu iespēju. Tādēļ Krievijas acīs NATO ir uzskatāma par bīstamu pretinieku, kā atrašanās tās pierobežā, nemaz nerunājot par alianses spēcīgākās dalībvalsts klātbūtni, ir uzskatāma par bīstamu draudu.

Politiķis atzīmēja, ka Krievija vienmēr būs Latvijas kaimiņš, un neviens nevēlas, lai atkārtotos Aukstais karš. Tādēļ NATO ir izvēlējusies apvienot uzbrukuma atturēšanas stratēģiju ar dialoga uzturēšanu.

"Ir skaidrs, ka, veidojot dialogu ar Krieviju, nedrīkstam pamest novārtā nepieciešamību veidot pilnvērtīgu un uzticamu atturēšanas stratēģiju, taču tai pašā laikā dialogam ar Krieviju vajadzētu panākt to, ka attiecības ar Krieviju, agrāk vai vēlāk noslieksies par labu demokrātiskajām vērtībām, kļūs labākas, drošākas un paredzamākas," teicis prezidents.

Runas noslēgumā Levits uzsvēra, ka jāpanāk situācijā, kurā jebkuras agresijas politiskā un militārā cena būtiski pārsniedz iespējamos ieguvumus, ko tā varētu nest.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Kolumbija izraida Argentīnas diplomātus tās prezidenta izteikumu dēļ

Kolumbija trešdien paziņoja, ka ir likusi izraidīt Argentīnas diplomātus pēc tam, kad Argentīnas prezidents Havjers Milejs nosauca Kolumbijas prezidentu Gustavo Petro par "teroristu" un "slepkavu".

Pasaule Budapeštā tūkstoši piedalījušies protestā pret Orbāna valdību

Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā otrdienas vakarā tūkstošiem cilvēku izgāja demonstrācijā, protestējot pret premjerministra Viktora Orbāna valdību.

Pasaule Saeima pagarina NBS karavīru dalību ANO misijā Izraēlā

Saeima šodien pēc Ministru kabineta priekšlikuma pagarināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru dalību ANO starptautiskajā operācijā "United Nations Truce Supervision Organization" (UNTSO)" līdz 2026.gada 1.maijam.

Pasaule Eksperts: Baltijas valstu aizsardzība maksās dārgi

Turpmākajos gados Baltijas valstu aizsardzība maksās dārgi un tām būs nepieciešams apjomīgs NATO sabiedroto atbalsts, trešdien Valsts kancelejas organizētajā diskusijā "Latvijas 20 gadi NATO un ES" uzsvēra Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Lasiet arī

Sabiedrība Levits pēdējās darba dienās: Jūtos padarījis nozīmīgu un ne vieglu darbu

Valsts prezidents Egils Levits savas prezidentūras laikā jūtas padarījis nozīmīgu un ne vieglu darbu.

Sabiedrība Levits pieļauj izmaiņas valdībā

Valsts prezidents Egils Levits LTV raidījumā "Rīta panorāma" pieļāva izmaiņas valdībā.

Sabiedrība Levits cildina Zvejnieku ģimenes stipendiju fonda ieguldījumu jauniešu izglītībā

Valsts prezidents Egils Levits piešķīris Cildinājuma rakstu ASV dzīvojošajam ķirurgam Pēterim Zvejniekam, kurš turpina tēva Andreja Zvejnieka aizsākto Zvejnieku ģimenes stipendiju fondu, informēja Mediju centra vadītāja Valsts prezidenta kanceleja Justīne Deičmane.

Sabiedrība Prezidents piešķīris cildinājuma rakstus Hānbergam un Dumpei

Trešdien Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī piešķīris Cildinājuma rakstus rakstniekam Ērikam Hānbergam un tēlniecei Artai Dumpei, informēja Valsts prezidenta kancelejā.