Par vācu valodas pagājušā gada "nevārdu" kļuvusi "klimata histērija"

Šis izteiciens tiek lietots, lai "nomelnotu klimata aizsardzības centienus un klimata aizstāvju kustību un lai diskreditētu debates" šajā jautājumā, norādījusi žūrija, kas sastāv no Darmštates Tehniskās universitātes lingvistiem.

Pagājušajā gadā, kuru iezīmējušas zviedru pusauga aktīvistes Grētas Tūnbergas iedvesmotās iknedēļas demonstrācijas "Piektdienas nākotnei", daudzi komentētāji un politiķi mēģinājuši noliegt, ka būtu izveidojusies ārkārtas situācija, apgalvojot, ka tā esot tikai masu histērija.

Piemēram, eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) ietekmīgais politiķis Aleksandrs Gaulands jūnijā paziņoja, ka "AfD nepiedalīsies pārējo partiju klimata histērijā".

Gada "nevārda" izraudzīšanas mērķis ir pievērst uzmanību mediju lietotajai valodai un norādīt uz vārdiem, kas "aizskar cilvēka cieņu un pārkāpj demokrātijas principus vai ved pie diskriminācijas".

Šī tradīcija tika ieviesta 1991.gadā, un līdz 1994.gadam gada "nevārdu" izraudzījās Vācu valodas biedrība, bet pēc tam to pārņēma neatkarīgā žūrija Darmštatē.

Pērn žūrija saņēma 671 sabiedrības ieteikumu par iespējamo "nevārdu", kuros kopumā bija minēti 397 izteikumi, tostarp "Bauernbashing" (zemnieku vajāšana), "Bevölkerungsexplosion" (iedzīvotāju skaita eksplozija), "Ökodikatur" (ekodiktatūra) un "Ethikmauer" (ētikas mūris).

Par 2018.gada "nevārdu" tika izraudzīts izteiciens "pretdeportāciju industrija", kas bija vērst pret tiem, kuri nolūkā gūt ienākumus sniedz juridisku palīdzību izraidāmajiem nelegālajiem imigrantiem.

Savukārt 2017.gadā par "uzvarētāju" kļuva ASV prezidenta Donalda Trampa iedvesmotais izteiciens "alternatīvie fakti", bet vēl gadu iepriekš - "Volksverräter" (tautas nodevējs).