Dānijas karalienes pils atzina, ka vizītes atcelšana bijis pārsteigums. «Tas bija pārsteigums, bet mums šajā jautājumā nav nekā cita, ko teikt,» pavēstīja pils pārstāve.
«Pilnīgs haoss attiecībās ar Trampu un atcelta valsts vizīte Dānijā. Lieliskā iespēja stiprināt dialogu sabiedroto starpā pārvērtusies par diplomātisko krīzi,» tviterī norādīja opozīcijas Liberālās partijas politiķis, bijušais ārlietu ministrs Kristians Jensens. «Visiem būtu jāzina, ka Grenlande netiek tirgota.»
«Tas ir ļoti, ļoti šokējoši, ja runa ir par tuvu sabiedroto un labu draugu,» sacīja opozīcijas labējās Dānijas Tautas partijas ārlietu runasvīrs Sērens Espersens, vēsta ziņu aģentūra «Ritzau».
Vizītes atcelšana ir Dānijas valsts galvas karalienes Margrētes II aizvainošana, uzsvēra politiķis, piebilstot, ka šī ASV prezidenta vizīte Dānijā citā laikā ir maz ticama.
«Tas liecina, ka mums tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir jāuzskata, ka Eiropas Savienības valstis ir mūsu tuvākie sabiedrotie. Šis cilvēks ir neprognozējams,» sacīja Dānijas Sociāli liberālās partijas līderis Mortens Ostergords. «Realitāte pārspēj iztēli.»
Grenlandes opozīcijas partijas «Inuit Ataqatigiit» likumdevēja Āja Šemnica-Lārsena atzina, ka ir pārsteigta par vizītes atcelšanu, bet arī uzsvēra salas svarīgumu.
«ASV Grenlandei ir interesants sabiedrotais, bet mēs arī vēlamies, lai Grenlande paliktu savienībā, kas mums ir šodien,» likumdevēja sacīja ziņu aģentūrai «Reuters». Grenlande ir autonoma teritorija Dānijas sastāvā.
Bijušais NATO ģenerālsekretārs un Dānijas ekspremjers Anderss Fogs Rasmusens atzinis, ka Trampa vizītes atcelšana ir diplomātiska neveiksme Kopenhāgenai, kas tomēr nebūtu jāuztver negatīvi.
«Tas, ka prezidents Tramps atlicis savu vizīti Dānijā, ir mūsu diplomātisko attiecību neveiksme, bet varbūt, ka tā arī ir labāk,» tviterī pauda Rasmusens.
«Arktikas drošības un vides izaicinājumi ir pārāk svarīgi, lai tos apspriestu līdzās bezcerīgām diskusijām, tādām kā par Grenlandes pārdošanu,» norādīja Rasmusens.
«Dānija desmitgadēm ilgi bijusi viens no Amerikas tuvākajiem sabiedrotajiem. Šī brauciena gaitā varēja notikt diskusijas par tādiem kopīgo interešu tematiem kā iebildumi pret „Nord Stream 2“, bažas par 5G, cīņa pret globālo terorismu un Arktika,» viņš piebilda.
Ziņas par Trampa interesi sākotnēji Dānijā tika uztvertas ar skepsi un humoru, bet šo noskaņojumu tagad nomainījis šoks un neizpratne.
Tramps otrdien paziņoja, ka atceļ septembrī paredzēto vizīti Dānijā pēc Dānijas premjerministres noraidošās attieksmes pret viņa izrādīto interesi par iespēju, ka ASV varētu nopirkt Grenlandi no Dānijas.
«Dānija ir ļoti īpaša valsts ar satriecošiem cilvēkiem, bet, pamatojoties uz premjerministres Metes Fredriksenas izteikumiem, ka viņai nebūtu nekādas intereses apspriest Grenlandes pirkšanu, es atlikšu mūsu tikšanos, kas paredzēta divu nedēļu laikā, uz citu laiku,» Tramps paziņoja tviterī.
Laikraksts «The Wall Street Journal» pagājušajā nedēļā vēstīja, ka Tramps sarunās ar padomniekiem vairākkārt izteicis interesi par Grenlandes iegādi, interesi izsakot ar «dažādas pakāpes nopietnību».
Pēc tam Tramps svētdien apstiprināja, ka viņam ir interese par iespēju, ka Savienotās Valstis no Dānijas varētu iegādāties Grenlandi.
Savukārt Dānijas premjerministre Mete Fredriksena, svētdien apmeklējot Grenlandi, uzsvēra, ka tā netiek pārdota, vēstīja Grenlandes llaikraksts «Sermitsiaq».
Fredriksena, stāvot blakus Grenlandes premjeram Kimam Kīlsenam, nosauca Baltā nama ideju iegādāties Grenlandi par «absurdu». «Es ļoti ceru, ka tas nav domāts nopietni,» viņa piebilda.
Premjere tomēr arī uzsvēra, ka «Savienotās Valstis ir mūsu tuvākais sabiedrotais».
«Premjerministre spēja aiztaupīt daudz izdevumu un pūļu gan Savienotajām Valstīm, gan Dānijai, esot tik tieša. Es pateicos viņai par to un gaidu iespēju atkal ieplānot [vizīti] kaut kad nākotnē!» citā tvītā otrdien paziņoja Tramps.
Tramps jau svētdien bija devis mājienu, ka viņa iepriekš izziņotais brauciens uz Dāniju varētu nenotikt.
Šī nav pirmā reize, kad Vašingtona met skatus uz Grenlandi, kur tai kopš 1943.gada ir gaisa spēku bāze.
1946.gadā Harija Trumena prezidentūras laikā ASV piedāvāja Dānijai 100 miljonus dolāru par Grenlandi, tomēr Dānija šo piedāvājumu noraidīja.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri