Tramps apstiprinājis interesi par Grenlandes iegādi

«Mēs par to runājām,» svētdien sacīja Tramps, atbildot uz žurnālistu jautājumu par mediju ziņoto, ka viņš ar saviem padomniekiem apspriedis iespējas nopirkt pasaules lielāko salu, kas ģeogrāfiski ir tuvāk Ziemeļamerikai nekā Eiropai.

«Parādījās šī koncepcija un es teicu — noteikti, stratēģiski tas ir interesanti un mēs būtu ieinteresēti,» ASV prezidents sacīja reportieriem pirms iekāpšanas lidmašīnā Ņūdžersijas štatā, kur viņš pavadīja brīvdienas savā golfa klubā.

Viņš norādīja, ka «vispirms mums jānoskaidro, vai viņiem [Dānijai] ir kāda interese».

Tramps arī sacīja, ka Grenlandes iegāde nav jautājums numur viens viņa administrācijas darba kārtībā.

Uz jautājumu, vai viņš apsvērtu iespēju apmainīt kādu daļu Savienoto Valstu teritorijas pret Grenlandi, ASV prezidents atbildēja: «Daudz ko var izdarīt.»

«Pēc būtības, tas ir liels nekustamā īpašuma darījums,» paskaidroja Tramps, kurš kļuva par miljardieri, darbojoties nekustamo īpašumu jomā.

ASV prezidents arī norādīja, ka subsīdijas Grenlandei dārgi izmaksā Dānijas valsts budžetam, bet ASV šī sala būtu stratēģiski svarīga.

«Tā nodara lielu kaitējumu Dānijai, jo tā [Dānija] zaudē gandrīz 700 miljonus dolāru gadā, to uzturot (..) un stratēģiski Savienotajām Valstīm būtu jauki [iegūt Grenlandi],» teica Tramps.

Kā ziņots, laikraksts «The Wall Street Journal» pagājušajā nedēļā vēstīja, ka Tramps sarunās ar padomniekiem vairākkārt izteicis interesi par Grenlandes iegādi, interesi izsakot ar «dažādas pakāpes nopietnību».

Dānijas premjerministre Mete Fredriksena, svētdien apmeklējot Grenlandi, uzsvēra, ka Grenlande netiek pārdota, vēsta Grenlandes laikraksts «Sermitsiaq».

«Es ļoti ceru, ka tas nav domāts nopietni,» viņa piebilda.

Šī nav pirmā reize, kad Vašingtona met skatus uz Grenlandi, kur tai kopš 1943.gada ir gaisa spēku bāze.

1946.gadā Harija Trumena prezidentūras laikā ASV piedāvāja Dānijai 100 miljonus dolāru par Grenlandi, tomēr Dānija šo piedāvājumu noraidīja.