Dombrovskis tiek minēts starp EK prezidenta amata iespējamajiem kandidātiem

Ja tiks nolemts nevirzīt kādu no vadošajiem kandidātiem, nākamajā kārtējā ES samitā jūnijā dalībvalstu līderi varētu mēģināt atrast kādu citu kompromisa figūru, raksta portāls.

Līdz šim vislielākās izredzes uz EK prezidenta amatu tikušas piedēvētas Eiropas Tautas partijas (EPP) tā dēvētajam «Spitzenkandidat» Manfrēdam Vēberam.

Taču pat pašā EPP pret viņa kandidatūru neizturas ar lielu entuziasmu, un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns jau atsaucis savu sākotnējo atbalstu Vēberam.

Sagaidāms, ka pēc vēlēšanām Orbāna vadītās konservatīvās partijas «Fidesz» deputāti pametīs EP frakciju, kura tādējādi zaudēs 13 līdz 14 balsis.

Kritiķi Vēberam pārmet pieredzes trūkumu izpildvaras darbā. Viņa kandidatūra raisa bažas arī par iespējamo Vācijas pārlieko dominēšanu ES.

Turklāt EK prezidenta amata iegūšana ir cieši saistīta ar abu pārējo augstāko ES amatu sadali, kurā nozīme ir ne tikai politiskajai piederībai, bet arī kandidāta pārstāvētajam reģiona un pat dzimumam.

Tāpēc citas politiskās grupas, īpaši liberāļi, cer izmantot šo procesu savas ietekmes nostiprināšanai.

Starp vārdiem, kas Briselē jau izskanējuši kā iespējamā alternatīva, ir Pasaules Bankas izpilddirektore Kristalīna Georgijeva, raksta «EUObserver».

Portāls vēsta, ka starp alternatīvām minēta vēl viena sieviete un Austrumeiropas pārstāve — līdzšinējā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kuras pilnvaru termiņš beigsies jūlijā.

Avoti Briselē izsakās, ka domu pretendēt uz augsto amatu apsverot arī līdzšinējais EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, raksta «EUObserver».

Galvenais rezerves variants gadījumam, ja izgāžas vadošo kandidātu process, par kuru līdz šim Briselē baumots, ir EK breksita sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē, vēsta portāls.

Taču avoti norāda, ka Barnjē zināmā mērā zaudējis pievilcību dalībvalstu līderu acīs, kad aprīļa samitā par breksita atlikšanu viņš pārlieku pieslējies Francijas prezidenta Emanuela Makrona nostājai nedot Lielbritānijai iespēju atlikt izstāšanos no ES uz ilgāku laiku, piebilsts «EUObserver» publikācijā.