«Mēs joprojām varam teikt, ka pārrobežu tirdzniecībai ir tikai un vienīgi ekonomiski argumenti, nevis emocionāla protesta noskaņojums vai aizrautība doties uz Latviju. Pārrobežu tirdzniecību varētu likvidēt, tikai un vienīgi samazinot akcīzes nodokli, iepirkšanās Latvijā nesamazināsies bez finansiāla pamudinājuma,» klāstīja Igaunijas Alus ražotāju asociācijas vadītājs Pēters Verks.
Balstoties uz jaunākajiem pārdošanas datiem, alus ražotāji aplēsuši, ka šogad pie Latvijas un Igaunijas tiks pārdots par 1,9 miljoniem litru alus vairāk nekā pērn.
Alus ražotāji norādījuši, ka kopumā pie Igaunijas dienvidu robežas šogad tiks pārdoti 29 miljoni litru alus un 5,5 miljoni litru citu vieglo alkoholisko dzērienu.
Latvijā pie Igaunijas robežas šogad janvārī-aprīlī pārdoti 1,25 miljoni litru sidra un citu vieglo alkoholisko dzērienu pretstatā 0,91 miljonam litru pērn šajā laika posmā, kas ir nepilnu 40% pieaugums, liecina Igaunijas Alus ražotāju asociācijas dati.
Tie rāda, ka kopumā pie Igaunijas dienvidu robežas gada pirmajos četros mēnešos pārdoti 6,65 miljoni litru alus pretstatā 6,638 miljoniem litru alus janvārī-aprīlī pērn.
«Pirms gada pie Latvijas un Igaunijas robežas īpaši pārrobežas pircējiem bija izveidoti septiņi veikali, bet pēdējā gada laikā, pieaugot tirdzniecības apmēriem, divi jauni operatori izveidoja divus pilnīgi jaunus veikalus. „Alko1000“ veikalu apgrozījuma kritums tikai parāda izmaiņas konkurences pozīcijās pie robežas, nevis pārrobežas tirdzniecības samazinājumu,» teica Vorks.
Jau vēstīts, ka alkoholisko dzērienu veikalu tīkla «Alko1000» vadītājs Einars Visnapū pagājušajā nedēļā paziņoja, ka «Alko1000» arvien vairāk koncentrējas uz Igaunijas tirgu, jo alkohola pārdošanas apjomam Igaunijas un Latvijas pierobežā esot skaidri lejupejoša tendence.
«Patiesībā tas ir saistīts ar vienu no diviem iemesliem — cilvēki Igaunijā ir samazinājuši alkohola patēriņu vai arī iegādājas to Igaunijā un mazāk pērk pierobežā. Pirmajai iespējai es neticu,» paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norādīja uzņēmējs. Visnapū uzsvēra, ka pieaug cilvēku dzīves līmenis un daudziem sāk trūkt motivācijas braukt no Tallinas uz otru Igaunijas galu, lai iegādātos alkoholiskos dzērienus.
«Tas nav tikai mans viedoklis par situāciju. Latvijas tirgotāji arvien biežāk runā par pārrobežu tirdzniecības samazinājumu, jo vietējais tirgus tur ir stabils,» paskaidroja Visnapū.
Visnapū piebilda, ka vienlaikus neuzskata, ka pārrobežu tirdzniecība beigsies. «Ja pārrobežu tirdzniecība reiz ir sākusies, tā tik viegli neizzūd,» paziņa uzņēmējs.
Igaunijas Alus ražotāju asociācija apvieno Igaunijā lielākos alus un citu vieglo alkoholisko dzērienu ražotājus. Asociācija datus par pārdošanas apjomiem iegūst no saviem biedriem.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri