Pētnieks par ēnu ekonomikas mērogiem.
Neuzrādīti ienākumi, neuzrādīti darbinieki, aplokšņu algas. Cik liela kādā valstī ir ēnu ekonomika, un cik daudz naudas tādējādi netiek iekasēts budžetā, ir grūti nomērīt, tāpēc jau tā ir ēnu ekonomika. Bet ilggadējais šīs jomas pētnieks Arnis Sauka intervijā TV3 pauž, ka šī pelēkā zona ir pamatīga:
"Tie ir miljardi. Tas ir daudz, tā ir milzīga nauda. Ja mēs kaut vai desmito daļu, divdesmito daļu no tā dabūt ārā, tas nosegtu. Es varbūt uzreiz gribētu zinātnē ieguldījumu, bet daudziem jau vajag, iekšlietās vajag, vajag veselībā."
Ēnu ekonomikas pētnieka Saukas vērtējumā problēma slēpjas tajā, ka patiesi par prioritāti šīs pelēkās zonas ierobežošana nav bijusi noteikta par prioritāti.
"Tur ir nopietni jādomā, lai tās ēnas tomēr mazinātu un to naudu tādā veidā budžetā iedot. Kāpēc es domāju, ka tas, visticamāk, nenotiks, lai arī kā es gribētu… Pirmkārt, tas ir grūti. Prasa sadarbību starp dažādām ministrijām, sadarbību starp dažādiem partneriem, kaut vau datu apmaiņā. Un visbeidzot – naudu jau ir viegli paņemt citur. Kamēr valsts varēs aizņemties,kamēr varēs budžetu varēs kāpināt. Ko tur ēnas mazināt par vienu vai diviem procentiem. Var taču aizņemties," saka Sauka.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru