Daudzu ražotņu pasūtījumu portfeļi ir pilni, taču pie iekārtām trūkst pieredzējušu darbinieku, kas varētu paveikt nepieciešamo darbu. Tas ierobežo uzņēmumu izaugsmes iespējas. Prasmīgu CNC iekārtu operatoru un programmētāju atrašana ir kļuvusi par vienu no lielākajiem rūpniecības izaicinājumiem, tāpēc bieži ir vērts pārskatīt, kā ikdienas ražošana tiek organizēta praksē.
Kvalificētu darbinieku trūkums kavē rūpniecības izaugsmi
Latvijas darba tirgū valda liela spriedze. Saskaņā ar OP Corporate Bank 2026. gada aprīlī veikto aptauju tikai 9 procenti vidējo un lielo Latvijas uzņēmumu neizjūt kvalificētu darbinieku trūkumu.
Tātad deviņiem no desmit uzņēmumiem ir jāpielāgojas situācijai, kurā darba tirgus nespēj nodrošināt tiem nepieciešamos speciālistus. Tradicionālā pieeja, proti, pieņemt darbā vairāk operatoru ikreiz, kad tiek iegādāta jauna iekārta vai palielinās pasūtījumu skaits, vairs nav pietiekama.
Tā pati aptauja liecina, ka tikai 19 procenti Latvijas uzņēmumu izmanto automatizāciju un mākslīgo intelektu, lai risinātu darbaspēka trūkumu. Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs ir 45 procenti.
Kad iekārtas stāv dīkstāvē pārtraukumu, darbinieku prombūtnes vai bezoperatora vakara maiņu laikā, pastāvīgās izmaksas turpina uzkrāties, lai gan nekas netiek ražots. Uzņēmumi, kas nespēj piegādāt produkciju laikā, ir spiesti atteikties no izdevīgiem pasūtījumiem vai zaudē nozīmīgus klientus konkurentiem reģionā.
No operatora darba laika līdz automatizētai vārpstas darbībai
Problēmas būtība ir tajā, cik lielu darba dienas daļu iekārta faktiski apstrādā metālu. Tam, cik intensīvi strādā personāls, ir mazāka nozīme. Tradicionālā ražotnē iekārta bieži netiek izmantota ievērojamu maiņas daļu, kamēr operators manuāli nostiprina sagataves, iestata instrumentus un iztīra skaidas.
Mūsdienīgi CNC frēzēšanas centri ir veidoti tā, lai palielinātu vārpstas faktisko darba laiku un samazinātu operatora iesaisti. Sagatavju nostiprināšana, mērījumi un instrumentu pārbaude arvien biežāk notiek, kamēr iekārta turpina apstrādi. Aizstājot manuālu apkalpošanu ar automatizētiem procesiem, iekārta var darboties ar mazāku pārtraukumu skaitu. Tas ļauj sasniegt ievērojami lielāku ražošanas tempu ar tādu pašu darbinieku skaitu.
Trīs tehniski risinājumi, kas mazina atkarību no manuālas apkalpošanas
Trīs funkcijas palīdz saīsināt iestatīšanas laiku un novērst nevajadzīgas manuālas darbības. Tās īpaši būtiski palielina viena darbinieka paveikto darba apjomu.
-
Palešu mainītājs nepārtrauktam darbam: Divu palešu sistēma, ko bieži izmanto horizontālajos un ātrgaitas vertikālajos apstrādes centros, ļauj operatoram ārpus iekārtas darba zonas sagatavot nākamo sagatavi, kamēr iekārtā pilnā gaitā turpinās apstrāde. Tādējādi tiek novērsta gaidīšana starp apstrādes cikliem, un iekārtai nav jāstāv dīkstāvē, gaidot nākamo detaļu.
-
Daudzasu apstrāde vienā nostiprinājumā: Izvēloties 5 asu iekārtu, instruments var uzreiz piekļūt piecām sagataves pusēm. Tas novērš trīs vai četras manuālas pārstiprināšanas, samazina izmēru kļūdu risku un var ievērojami saīsināt kopējo ražošanas laiku.
-
Automātisks mērtausts un instrumentu kontrole: Mērtausts automātiski nosaka sagataves nulles punktu, bet instrumentu mērīšanas sistēma pārbauda instrumentu garumu un nodilumu. Ja urbis vai frēze salūst, iekārta apstājas vai automātiski pārslēdzas uz rezerves instrumentu. Tas ir identisks instruments, kas jau atrodas magazīnā. Apstrāde var turpināties, un nevienam nav jāstāv blakus iekārtai, lai to pastāvīgi uzraudzītu.
Bezoperatora maiņa paver jaunas ieņēmumu iespējas
Vislielāko ražošanas pieaugumu var panākt, ja ražotne izmanto visas diennakts stundas. Ja iekārtām ir efektīva skaidu novadīšana, laba dzesēšana un ietilpīgas instrumentu magazīnas, tās var ieprogrammēt tā, lai gatavo detaļu ražošana turpinātos arī pēc tam, kad darbinieki ir devušies mājās.
Nakts maiņai ir vajadzīga arī sistēma, kas ievieto sagataves iekārtā. Divu palešu mainītājs nodrošina tikai divus nostiprinājumus, un pēc tam iekārta apstājas. Vairāku palešu sistēma, robotizēta šūna vai portāla iekrāvējs ļauj operatoram pirms darba dienas beigām sagatavot materiālu visai naktij. Pēc tam iekārta pati paņem nākamo detaļu.
Bezoperatora darbs vakaros un naktīs nodrošina papildu ražošanas stundas bez nepieciešamības nokomplektēt pilnu maiņu. Vienlaikus mainās operatora loma. Smagu detaļu celšanas un vienas iekārtas pastāvīgas uzraudzīšanas vietā operators plāno apstrādes ciklus, uzlabo instrumentu trajektorijas un vienlaikus pārrauga vairākas automatizētas ražošanas plūsmas.
Ražojiet vairāk ar esošo komandu
Labs pirmais solis ir izmērīt, cik lielu darba maiņas daļu vārpsta pašlaik faktiski darbojas. Nedēļas garumā novērojiet vienu vai divas iekārtas un atzīmējiet, kad tās neveic apstrādi un kāpēc. Iemesls var būt sagataves nostiprināšana, mērīšana, instrumentu maiņa vai operatora gaidīšana.
Iegūtie dati parādīs, kur automatizācija sniedz vislielāko ieguvumu, un nodrošinās konkrētu pamatu iekārtu piegādātāju piedāvājumu salīdzināšanai.
Apmaksāta publikācija
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru