Dzīvnieku aizsardzības organizācijas iebilst pret suņu turēšanas nodevas atcelšanu Rīgā 0

Mūsu Latvija
LETA
Dzīvnieku aizsardzības organizācijas iebilst pret suņu turēšanas nodevas atcelšanu Rīgā

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas iebilst pret suņu turēšanas nodevas atcelšanu Rīgā un aicina pārstrādāt mājdzīvnieku turēšanas noteikumus pašvaldībā, informēja organizāciju pārstāvji.

Trešdienas, 14. oktobra, Rīgas domes sēdes darba kārtībā ir iekļauts noteikumu projekts "Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas saistošie noteikumi", kas citastarp paredz atteikties no pašvaldības nodevas par dzīvnieka turēšanu Rīgā, jo ieņēmumi nav tik būtiski, lai to iekasēšanai tērētu pašvaldības administratīvos resursus.

Latvijas dzīvnieku patversmju, dzīvnieku aizsardzības nozares organizāciju un brīvprātīgo palīgu sadarbības memoranda dalībnieki ir nosūtījuši vēstuli Rīgas domes deputātiem ar aicinājumu balsot pret jauno mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas saistošo noteikumu projektu pašreizējā redakcijā un nodot to atpakaļ Mājokļu un vides komitejai pārstrādāšanai.

Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem šā gada 10. oktobrī Rīgā bija reģistrēti 59 139 suņi. Potenciālie pašvaldības ieņēmumi sasniegtu 300 000 līdz 400 000 eiro gadā. Dzīvnieku aizstāvju ieskatā šie līdzekļi varētu finansēt dzīvnieku patversmju pakalpojumus, suņu pastaigu laukumus un citus labturības pasākumus.

Ja pašvaldība atsakās no šīs nodevas, attiecīgie izdevumi būs jāsedz no pašvaldības vispārējā budžeta, atņemot tos budžeta līdzekļus, kas nepieciešami arī izglītībai, sociālajai jomai, kultūrai un citām pašvaldības funkcijām, norāda organizāciju pārstāvji.

Līdzšinējā sistēmā sterilizētiem suņiem bija paredzēta 50% atlaide no turēšanas nodevas. Atceļot nodevu, pazudīs arī šis finansiālais stimuls. Tāpēc nepieciešams izvērtēt līdzšinējās sistēmas ietekmi un paredzēt alternatīvus pasākumus sterilizācijas un atbildīgas dzīvnieku turēšanas veicināšanai, par riskiem brīdina dzīvnieku aizstāvji.

Viņu ieskatā pašvaldības apgalvojums, ka nodevas administrēšana izmaksā vairāk nekā tās iekasēšana nodrošina ieņēmumus, ir slikta finanšu pārvaldības prakse. Memorands aicina publiskot izmaksu aprēķinus, izvērtēt digitālo risinājumu iespējas un sniegt prognozi par nodevas atcelšanas ietekmi uz pašvaldības budžetu.

Esošajā regulējumā suņu īpašniekiem ir bijusi iespēja pastaigāties ar suņiem bez pavadas Rīgas mežos un mežaparkos nakts laikā. Memoranda dalībnieki iebilst pret ierobežojumiem, kas liegs suņiem izskrieties bez pavadas Rīgas publiskajā ārtelpā ārpus īpaši ierīkotiem suņu pastaigu laukumiem. Brīva kustība un apkārtējās vides izpēte ir nozīmīga suņu fiziskajai un mentālajai veselībai. Nenoguris un nesocializēts suns publiskās vietās izrāda bailes un agresivitāti, no kā vēlas izvairīties visa sabiedrība, ne tikai suņu īpašnieki, brīdina dzīvnieku aizstāvji.

Viņi norāda, ka arī suņu pastaigu laukumu skaits Rīgā ir nepietiekams.

Memoranda dalībnieki aicina Rīgas domi pārstrādāt noteikumu projektu, nodrošināt sabiedrības un suņu īpašnieku pārstāvju jēgpilnu iesaisti un pirms atkārtotas projekta virzīšanas izvērtēt visas iespējamās alternatīvas. Vēstule ar aicinājumu Rīgas domes deputātiem balsot pret noteikumu projekta apstiprināšanu ir nosūtīta visām Rīgas domes deputātu frakcijām.

LETA jau ziņoja, ka jaunie pašvaldības saistošie noteikumi, kurus deputāti atbalstīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē, paredz, ka Rīgā suns bez pavadas varēs atrasties tikai suņu specializētajā pastaigu laukumā.

Tāpat nolemts atteikties no pašvaldības nodevas par dzīvnieka turēšanu Rīgā, jo ieņēmumi nav tik būtiski, lai to iekasēšanai tērētu pašvaldības administratīvos resursus.

Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt kārtību un atbildību istabas dzīvnieku turēšanā pašvaldībā, lai istabas dzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un dzīvniekiem, novērstu dzīvnieku klaiņošanu, kā arī nodrošinātu istabas dzīvnieku reģistrācijas uzraudzību.

Pašvaldība skaidro, ka prasība citās publiskajās vietās, kas atrodas ārpus suņu specializētā pastaigu laukuma, atrasties ar suni tikai pie pavadas noteikta sabiedriskās kārtības, personu drošības, vides tīrības un higiēnas prasību nodrošināšanai.

Publiskās vietas vienlaikus izmanto dažādas sabiedrības grupas, tostarp bērni, seniori, personas ar invaliditāti, velosipēdisti un citi iedzīvotāji, kuru drošība un tiesības uz netraucētu publiskās vides izmantošanu ir aizsargājamas.

Ar pavadu nodrošināta suņa nepārtraukta kontrole samazina risku, ka dzīvnieks varētu apdraudēt personas, izraisīt satiksmes negadījumu, radīt konfliktus ar citiem dzīvniekiem vai traucēt sabiedrisko kārtību. Nosakot vietas, kur var atrasties suns pie pavadas, ievērots samērīguma princips. Prasība neierobežo suņa īpašnieka vai turētāja tiesības izmantot publisko ārtelpu kopā ar suni, bet paredz minimālos piesardzības pasākumus, kas nepieciešami citu personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, uzsver pašvaldībā.

Ar suni pie pavadas nevarēs ienākt un atrasties bērnu rotaļu laukumos, izglītības iestāžu sporta laukumos, oficiālās pilsētas peldvietās peldsezonas laikā, kā arī publisko pasākumu norises vietās, ja publiskā pasākuma organizators ir noteicis aizliegumu atrasties ar suni. Tāpat ar suni pie pavadas nedrīkstēs atrasties citās vietās, kur šāds aizliegums noteikts normatīvajos aktos. Visās šajās vietās būs atļauts atrasties ar suni asistentu, suni pavadoni un terapijas suni.

Istabas dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums pēc pašvaldības policijas amatpersonas pieprasījuma uzrādīt istabas dzīvnieku, to nofiksējot, lai varētu droši un netraucēti ar mikročipa nolasītāju veikt istabas dzīvnieka identitātes numura pārbaudi. Gadījumā, ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs neizpilda šo prasību, pārbaudes nodrošināšanai pašvaldības policijas amatpersonai ir tiesības pieaicināt dzīvnieka notveršanai un nofiksēšanai pakalpojuma sniedzēju, kas publiskā iepirkuma rezultātā ir ieguvis tiesības pašvaldības teritorijā nodrošināt klaiņojošu un bezsaimnieka dzīvnieku izķeršanu.

Noteikumi paredz, ka klaiņojošu un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu istabas dzīvnieku izķeršanu organizē pakalpojuma sniedzējs, ar kuru pašvaldības Mājokļu un vides departaments ir noslēdzis līgumu.

Istabas dzīvnieka īpašnieks sedz pašvaldībai izdevumus, kas tai radušies, samaksājot pakalpojuma sniedzējam par dzīvnieka nofiksēšanas pakalpojumu vai klaiņojoša vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuša dzīvnieka izķeršanu, transportēšanu, veterinārmedicīnisko aprūpi un uzturēšanos patversmē atbilstoši dzīvnieka kartītē norādītajai informācijai un izcenojumiem, kas noteikti starp pakalpojuma sniedzēju un pašvaldību noslēgtajā līgumā par attiecīgā pakalpojuma nodrošināšanu.

Pašvaldības policija nodrošinās normatīvajos aktos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību noteikto dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildes uzraudzību un kontroli, kā arī pienākumu neizpildes gadījumā tai būs tiesības izdot administratīvo aktu, uzliekot pienākumu izpildīt normatīvajos aktos paredzēto.

Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
BB.LV redakcija
0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASI VĒL