Kariņš saredz trīs iespējamos nākamās koalīcijas modeļus 0

Mūsu Latvija
LETA
Kariņš saredz trīs iespējamos nākamās koalīcijas modeļus
Foto: LETA

Bijušais Ministru prezidents, kādreizējais "Jaunās vienotības" (JV) viens no līderiem Krišjānis Kariņš saredz trīs iespējamos nākamās koalīcijas modeļus.

Kariņš ierakstā "LinkedIn" izceļ "Apvienotā saraksta" (AS) un tā Ministru prezidenta Andra Kulberga labos rezultātus vēlēšanās, kā arī piemin JV iegūtās septiņas vietas parlamentā, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.

Viņš norāda, ka Kulbergam, kuru Kariņš nodēvē par populistu, izdevās izmantot laiku, kad Eiropā sarukusi Eiropas Tautas partijas, kuras biedre ir JV, popularitāte. Kulbergam izdevies izmantot šo situāciju, spriež Kariņš.

Kādreizējais premjers prognozē, ka Saeimas opozīcijā, visticamāk, paliks ne tikai "Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši", bet arī partija "Progresīvie", jo tās vienīgais potenciālais partneris būtu JV.

Vērtējot iespēju koalīciju veidot AS kopā ar "Latvija pirmajā vietā" (LPV), Kariņš uzskata, ka šāda kombinācija būtu sarežģīta, ņemot vērā, ka LPV vada Ainārs Šlesers ilggadējs Latvijas politiķis, kuru Latvijas politikā uzskata par vienu no trim "oligarhiem".

Kariņš novērojis, ka Šlesers iepriekšējās politiskās darbības laikā bijis atklāti prokrievisks. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma viņš ir paudis atbalstu Ukrainai, taču vienlaikus uzsvēris nepieciešamību attiecībās ar Krieviju būt pragmatiskiem un iebildis pret sankcijām, vērtē agrākais politiķis.

Tai pat laikā Kulbergs ir skaidri paudis atbalstu Ukrainai, kā arī Eiropas Savienībai un NATO, un pārstāv Latvijā jau sen pastāvošo stingro nostāju pret Krieviju. Šlesera un LPV šajā jautājumā ir diezgan atšķirīga, norāda Kariņš.

Koalīcijai, kurā AS sadarbotos tikai ar Nacionālo apvienību (NA), vairākums būtu neliels, tomēr Kariņš norāda, ka Latvijas politikā tas nebūtu nekas unikāls. Viņš izceļ, ka abām partijām ir daudz kopīgu politisko nostādņu, tomēr varētu rasties būtiskas domstarpības par tā dēvētajām zelta vīzām. Kamēr Kulbergs ir paudis, ka Latvijai ir nepieciešamas jebkādas investīcijas un ka viņš vēlas atjaunot šādu vīzu izsniegšanu turīgiem ārvalstniekiem, NA ir skaļi iebildusi pret šādām vīzām, jo partija stingri iestājas pret imigrāciju.

Kariņš izceļ, ka pastāvot aizdomas, ka šādas vīzas varētu būt nepieciešamas, lai pārdotu dārgus dzīvokļus nekustamā īpašuma attīstības projektā "Riga Waterfront". Viņš norāda uz zemes iespējamo saistību ar Šlesera un Andra Šķēles ģimenēm. "Lai gan pats Šķēle nav publiski izrādījis atbalstu AS, vairāki viņa tuvi sabiedrotie ir bijuši cieši iesaistīti šīs politiskās apvienības veidošanā," piemin Kariņš.

Savukārt AS iespēja koalīcijā sadarboties ar NA un JV, Kariņa ieskatā, Kulbergam varētu likties ļoti pievilcīga. Tas ļautu Kulbergam ne tikai nodrošināt stabilu vairākumu parlamentā, bet arī lielu ietekmi pār savu bijušo galveno konkurentu - JV, kas matemātiski nebūtu nepieciešama koalīcijas pastāvēšanai.

Vienlaikus šāda koalīcija, pēc Kariņa domām, radītu arī citas domstarpības, ne tikai par "zelta vīzām", pret kurām iebilst arī JV, piemēram, JV skaidri paudusi atbalstu Stambulas konvencijai. Tāpat vēl viens domstarpību jautājums starp Kulbergu un JV ir nevalstisko organizāciju (NVO) un brīvu, neatkarīgu mediju loma, spriež Kariņš.

Viņš norāda, ka JV kopā ar "Progresīvajiem" stingri atbalsta NVO un neatkarīgu mediju nozīmi, savukārt Kulbergs, kā novērojis Kariņš, jau ir asi kritizējis gan NVO, gan medijus un strādā pie tā, lai pārtrauktu valsts finansējumu NVO.

Tai pat laikā neatkarīgi no tā, kādu koalīciju Kulbergs izveidos, Kariņš uzskata, ka Latvijas ārpolitika būtiski nemainīsies. Viņš prognozē, ka Latvija turpinās stingri atbalstīt Ukrainu, NATO un Eiropas Savienību. Tāpat sagaidāms, ka Latvija saglabās stingru nostāju pret nelegālo migrāciju, jo īpaši migrāciju, kas notiek caur Baltkrieviju.

Tomēr Kariņš min, ka būtiskākās pārmaiņas varētu notikt iekšpolitikā: cik spēcīga un veiksmīga būs cīņa pret NVO un neatkarīgajiem medijiem, kāds būs atbalsts sievietēm un mazākumgrupām, kādas ārvalstu investīcijas tiks vai netiks atbalstītas un kā tiks radītas jaunas darbavietas.

"Lai gan Kulbergs nav atklāti "antiliberāls", viņam ir daudzi uzskati, kas sakrīt ar šādu pieeju. Tas rada iespēju, ka Latvija Kulberga vadībā varētu pievienoties citām Eiropas valstīm, kurās arvien vairāk tiek apšaubītas liberālās demokrātijas vērtības," vērtē Kariņš.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs otrdien pēc sarunām ar visiem 15. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem paziņoja, ka esošajam Ministru prezidentam Kulbergam būs jāveido jaunā valdība. Oficiāli Kulbergu nominēt Ministru kabineta izveidei varēs novembrī, kad būs sanākusi 15. Saeima.

Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
BB.LV redakcija
0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASI VĒL