Krūts vēža mēnesī SPKC pacientes un viņu tuviniekus aicina uz tiešsaistes sarunām ar ārstiem 0 222

Sarunas notiks 20. oktobrī un 27. oktobrī. Katrā dienā paredzētas divas tikšanās ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas virsārstu krūts ķirurģijā Arvīdu Irmeju un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģi, ķīmijterapeiti Signi Plāti.

Irmejs skaidro, ka krūts vēža ārstēšana pēdējos gados kļuvusi precīzāka un individualizētāka. Ārstēšanas izvēli nosaka audzēja apakštips, tā bioloģiskās īpašības, slimības stadija, ģenētiskie un citi izmeklējumi, kā arī pacientes veselības stāvoklis. Ārstēšanas plāns ir vairāku speciālistu kopīgs lēmums, un pacientei ir svarīgi saprast piedāvātās ārstēšanas taktikas pamatojumu un to, kā šo taktiku ievērot.

Savukārt Plāte norāda, ka pacientēm tagad pieejams koordinatoru atbalsts, kā arī paplašinājušās medikamentozās terapijas un krūts rekonstrukcijas iespējas. Ārstēšanas izvēlēm kļūstot sarežģītākām un individualizētākām, izpratne par ārstēšanās procesu un sagaidāmo iznākumu var mazināt neziņu un satraukumu, uzsver speciāliste.

Otrdien, 20. oktobrī, no plkst. 16 līdz 17.30 paredzēta saruna "Man ir diagnosticēts krūts vēzis. Kas man jāzina?". Tajā pārrunās diagnozes precizēšanu, izmeklējumus, audzēja īpašības, ārstēšanas plāna veidošanu un nākamos soļus. Tajā pašā dienā no plkst. 18 līdz 19.30 sarunā "Es sāku ārstēšanos. Kas man jāzina?" apspriedīs ārstēšanas plānu, dažādus terapijas veidus, blaknes, sadarbību ar ārstniecības komandu un palīdzības iespējas ārstēšanās laikā.

Savukārt otrdien, 27. oktobrī, no plkst. 16 līdz 17.30 paredzēta saruna "Aktīvā ārstēšana ir pabeigta. Kas man jāzina?". Tā būs veltīta novērošanai pēc ārstēšanas, nozīmētās terapijas turpināšanai, blaknēm, fiziskajai un emocionālajai atveseļošanai un iespējām atgriezties ikdienas dzīvē.

Noslēdzošā saruna "Slimība ir atgriezusies. Kas man jāzina?" notiks 27. oktobrī no plkst. 18 līdz 19.30. Tajā runās par slimības recidīvu, nepieciešamajiem izmeklējumiem, jauna ārstēšanas plāna izvēli, ārstēšanas iespējām, simptomu kontroli un dzīves kvalitāti.

Pasākumiem var pieteikties, rakstot uz e-pasta adresi "[email protected]" vai aizpildot SPKC tīmekļvietnē publicētās reģistrācijas veidlapas. Katrā sarunā būtiska laika daļa būs atvēlēta pacienšu iepriekš iesūtītajiem un tiešraides laikā uzdotajiem jautājumiem. Piedalīties un uzdot jautājumus varēs, saglabājot anonimitāti.

Sarunu ciklu rīko SPKC sadarbībā ar Austrumu slimnīcu, Stradiņa slimnīcu, Liepājas Reģionālo slimnīcu un Daugavpils reģionālo slimnīcu.

Papildus tiešsaistes sarunām oktobrī būs pieejama izglītojošu video sarunu sērija par ģenētiskā mantojuma un testu nozīmi, zaļā un dzeltenā koridora darbību, dinamisko novērošanu pēc aktīvās ārstēšanas, pacienta pieredzes un pašsajūtas novērtēšanu ar PREM un PROM rīkiem, kā arī pacientes iespējām mazināt slimības atkārtošanās risku.

Video varēs noskatīties SPKC un Latvijas onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" sociālo mediju kontos un portālā "www.pacientuakademija.lv".

SPKC direktore Elīna Dimiņa uzsver, ka mūsdienīga krūts vēža ārstēšana nav iedomājama bez pacientes līdzdalības. Būtiska tās daļa ir zināšanas par diagnozi, ārstēšanas plāniem, iespējamo ārstēšanas gaitu un rīcību dažādās situācijās, tāpēc pacientēm nepieciešama iespēja pārrunāt jautājumus ar ārstiem un saņemt uzticamu, saprotamu informāciju.

SPKC dati liecina, ka krūts vēzis ir biežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā, un ik gadu šo diagnozi uzzina vairāk nekā 1000 sieviešu. Lai arī Latvijā pieejama valsts apmaksāta krūts vēža skrīninga programma, pērn izmeklējumu veica 36,7% jeb 51 189 no 139 311 mērķa grupas sievietēm.

No skrīningu veikušajām sievietēm papildu izmeklējumi bija nepieciešami 1474 jeb 2,9%. Savukārt 180 dienu laikā pēc skrīninga mamogrāfijas atradnes ļaundabīgs audzējs tika diagnosticēts 234 sievietēm jeb 0,5% no visām skrīningu veikušajām sievietēm.

No šiem audzējiem 85,5% tika diagnosticēti pirmajā vai otrajā stadijā. Sievietēm, kuras skrīningu veica atkārtoti, šis īpatsvars bija 89,5%. SPKC uzsver, ka šie dati apliecina regulāru pārbaužu nozīmi, kas ļauj laikus atklāt slimību un sākt ārstēšanu.