Lai gan naftas piesārņojuma apjoms Kurzemes piekrastē nepieaug, situāciju vēl nevar uzskatīt par atrisinātu. Eksperti brīdina, ka daļa piesārņojuma var atrasties jūrā un lielāku viļņu laikā atkal nonākt krastā.
Naftas piesārņojuma radītie riski Kurzemes piekrastē joprojām saglabājas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" norādīja Pasaules Dabas fonda eksperte Magda Jentgena.
Pēc viņas teiktā, pašlaik nekas neliecina, ka piesārņojums turpinātu ieplūst no jūras. Tomēr pastāv iespēja, ka daļa naftas produktu nogrimusi, un spēcīgāki viļņi tos vēlāk var atkal izskalot krastā vai aiznest atpakaļ jūrā.
Vienlaikus saņemtā informācija no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta liecina, ka piesārņojums skāris daudz garāku piekrastes posmu nekā sākotnēji lēstie 30 kilometri. Tāpēc piesārņojuma savākšanai joprojām nepieciešams liels cilvēku skaits, un tiek aicināti pieteikties brīvprātīgie.
Eksperte uzsvēra, ka šoreiz situācija nav tik bīstama kā naftas noplūdes gadījumā ar šķidriem produktiem. Piekrastē izskalotas nelielas tumšas naftas granulas, kuras ir salīdzinoši vieglāk savākt un kuras rada mazāku tūlītēju apdraudējumu dzīvniekiem.
Tomēr tas nenozīmē, ka piesārņojumu var atstāt bez ievērības. Pat neliels daudzums naftas produktu, kas izkliedēts lielā teritorijā, prasa ilgstošu sakopšanu un regulāru piekrastes uzraudzību.
Jentgena atzina, ka notikušais kļuvis par nopietnu pārbaudījumu atbildīgajiem dienestiem. Situācija parādījusi, ka atsevišķos gadījumos ar pašvaldību un glābšanas dienestu resursiem vien nepietiek un nepieciešama arī sabiedrības iesaiste.
Brīvprātīgie var pieteikties, izmantojot Pasaules Dabas fonda publicēto pieteikšanās anketu sociālajos tīklos. Piedalīties var pilngadīgas personas, kurām pēc reģistrācijas tiks sniegta informācija par palīdzības vietu un darba kārtību.
Tikmēr Valsts vides dienests (VVD) turpina meklēt piesārņojuma izcelsmi. Laboratorijā tiek analizēti savāktie paraugi, lai noteiktu naftas produktu veidu un vecumu. Paralēli tiek pārbaudīti iespējamie piesārņojuma avoti, tostarp kuģi, kas atradušies attiecīgajā Baltijas jūras rajonā.
Papildu uzmanību pievērš arī informācijai par līdzīgu piesārņojumu Polijas piekrastē. Atbildīgās iestādes vērtē, vai abi gadījumi varētu būt savstarpēji saistīti, taču skaidrāku atbildi varēs sniegt pēc laboratorisko analīžu rezultātu saņemšanas.
Piesārņojuma savākšana Kurzemes piekrastē turpinās, un situāciju arī turpmāk uzrauga gan pašvaldības, gan valsts dienesti.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru