Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina izstrādāt tiesiski skaidru mehānismu, lai vietējo darbinieku atalgojums par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu būtu līdzvērtīgs tam, ko saņem no trešajām valstīm piesaistīti darbinieki.
Kā aģentūru LETA informēja LBAS, jautājums par atšķirīgajiem atalgojuma nosacījumiem pēc savienības iniciatīvas izskatīts Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsver, ka vietējam darbiniekam par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu nedrīkst maksāt mazāk tikai tādēļ, ka ārvalstnieka nodarbināšanai normatīvajos aktos noteikts augstāks atalgojuma slieksnis.
Spēkā esošais regulējums paredz, ka, piešķirot ārvalstniekam tiesības uz nodarbinātību, viņam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmērs parasti ir saistīts ar attiecīgās nozares vidējo bruto darba samaksu vai nozares ģenerālvienošanās noteikto minimālo algu. Vietējiem darbiniekiem šāds īpašs atalgojuma slieksnis netiek piemērots. Tādējādi var rasties situācijas, kad vienā uzņēmumā salīdzināmu darbu veicošs vietējais darbinieks saņem būtiski mazāku algu nekā no trešās valsts piesaistīts darbinieks.
Viena no LBAS dalīborganizācijām transporta nozarē kā piemēru minējusi gadījumu, kad ārvalstnieka mēneša bruto darba samaksa sasniegusi 2051,41 eiro, bet vietējā darbinieka - 1534,92 eiro. Tādējādi vietējais darbinieks saņēmis par 516,49 eiro jeb aptuveni 25% mazāk.
Ārvalstnieka pamatalga kopā ar piemaksu par kvalitatīvu darbu konkrētajā piemērā bijusi 1623 eiro, bet vietējā darbinieka - 930 eiro. Par nakts darbu un darbu svētku dienās ārvalstniekam aprēķināti 206,64 eiro, savukārt vietējam darbiniekam 118,44 eiro.
Vietējais darbinieks papildu saņēmis vidēji 300 eiro akordalgas piemaksu par kravām, bet ārvalstniekam šādas piemaksas nav bijis. Savukārt par 20 virsstundām ārvalstniekam aprēķināti 221,77 eiro, bet vietējam darbiniekam - 186,48 eiro.
LBAS sniegtajā informācijā nav nosaukts uzņēmums, kā arī abu darbinieku amati.
LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja norāda, ka darbinieku trūkuma gadījumā nav pieļaujama situācija, kurā ārvalstniekam uztic salīdzināmu darbu, bet vietējais darbinieks atalgojuma ziņā paliek būtiski sliktākā situācijā. "Risinājumam jāceļ vietējo darbinieku atalgojums, nevis jāsamazina ārvalstnieku piesaistes slieksnis," uzsver Oškāja.
LBAS vērtējumā, pretēja pieeja palielinātu zemu algu konkurences un sociālā dempinga risku. Vienlaikus, nosakot atalgojumu, būtu jāņem vērā objektīvi kritēriji, tostarp darbinieka kvalifikācija, darba sarežģītība, atbildība un darba rezultāti.
LBAS aicina vispirms pilnvērtīgāk izmantot vietējo darbaspēku, darba devējiem un valstij ieguldot darba samaksas paaugstināšanā, darbinieku prasmēs un pārkvalifikācijā, darba apstākļu uzlabošanā un reģionālās mobilitātes veicināšanā, lai vakances kļūtu pievilcīgākas Latvijā dzīvojošajiem.
Līdztekus LBAS atbalsta kontrolētu darbaspēka imigrāciju. Arodbiedrību ieskatā, ārvalstu darbaspēka piesaistei jābalstās pierādītā nepieciešamībā un efektīvā uzraudzībā, kā arī jāparedz integrācijas pasākumi, tai skaitā latviešu valodas apguve un Latvijas tiesiskās un kultūras telpas izpratnes veicināšana.
LBAS arī aicina stiprināt darba koplīgumus un turpināt sociālo partneru diskusiju par nepamatotu atalgojuma atšķirību novēršanu starp vietējiem un no trešajām valstīm piesaistītiem darbiniekiem.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru