Revīzija satrauc: bērniem reģionos bieži nav pieejami pat valsts apmaksāti speciālisti 0 211

Lai gan bērni Latvijā oficiāli ir noteikti par prioritāriem pacientiem, praksē valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi daudzviet nav pieejami. Pie šāda secinājuma revīzijā nonākusi Valsts kontrole, izvērtējot bērnu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes organizēšanu.

Revidenti konstatējuši, ka, pārbaudot piecas bērniem paredzētās veselības aprūpes programmas reģionos, 71% gadījumu ārstniecības iestādes attiecīgos pakalpojumus bērniem nemaz nesniedza. Lai gan kopš 2026. gada izveidotas 14 atsevišķas bērnu ambulatorās aprūpes programmas, finansējuma piešķiršana pati par sevi vēl negarantē, ka pakalpojums būs pieejams.

Par problēmu liecina arī informācija valsts rindu uzskaites sistēmā. Piemēram, meklējot bērnu kardiologu, vietnē bija norādītas 12 ārstniecības iestādes, taču bērnus faktiski pieņēma tikai viena. Turklāt publicētie gaidīšanas laiki ne vienmēr atbilst reālajai situācijai, jo dati tiek atjaunoti tikai reizi mēnesī.

Valsts kontrole secina, ka valstī joprojām nav skaidri noteikts, kādiem bērnu veselības aprūpes pakalpojumiem jābūt pieejamiem katrā reģionā. Līdz ar to ārstniecības iestādes pašas lemj, kurus pakalpojumus sniegt un vai tie būs pieejami bērniem, pieaugušajiem vai abām pacientu grupām.

Tas nozīmē, ka bērna iespējas saņemt nepieciešamo speciālistu palīdzību lielā mērā ir atkarīgas no dzīvesvietas, nevis no medicīniskajām vajadzībām.

Īpaši izteikta ir speciālistu koncentrācija galvaspilsētā. Revīzijas dati rāda, ka 69% bērnu ārstu strādā Rīgā, kur tiek nodrošināti 79% valsts apmaksāto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu bērniem. Tādēļ vidēji katru darbdienu aptuveni 350 bērnu no reģioniem dodas uz Rīgu, lai saņemtu valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību.

Tas ģimenēm rada papildu izdevumus par transportu, ēdināšanu un nereti arī naktsmītnēm, kā arī nozīmē kavētas darba un mācību dienas.

Revīzijā konstatētas problēmas arī citās jomās. Pie pediatra saslimšanas gadījumā vēršas tikai 17% bērnu, lai gan pediatri ir vieni no pieejamākajiem bērnu speciālistiem ārpus Rīgas. Savukārt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā gaidīšanas laiks pie oftalmologa šā gada sākumā sasniedza pusotru gadu.

Ne labāka situācija ir bērnu zobārstniecībā. Lai gan valsts 2024. gadā šai nozarei atvēlēja 33,5 miljonus eiro, zobu higiēnu saņēma tikai 36% bērnu, bet zobārsta pakalpojumus – 38%. Daudzviet reģionos uz vizīti jāgaida vairākus mēnešus, bet atsevišķos gadījumos pat ilgāk par gadu.

Valsts kontrole Veselības ministrijai sniegusi sešus ieteikumus, tostarp izveidot bērnu vajadzībām atbilstošu speciālistu tīklu reģionos, stiprināt pediatru lomu un uzlabot redzes pārbaužu un zobārstniecības pakalpojumu pieejamību. Plānots, ka ieteikumi būs jāīsteno līdz 2031. gada beigām.