Pagājušā ziema — aukstākā pēdējo 15 gadu laikā — skaidri parādīja: kas nav pārbaudīts septembrī, janvārī var beigties ar avāriju 0 119

Kamēr ārā vēl ir silts, par nākamo apkures sezonu negrib domāt neviens, taču tieši tagad ir īstais laiks pārbaudīt visu, kas aukstuma atgriešanās gadījumā varētu izraisīt siltuma zudumus vai pat bojājumus. «Septembris faktiski ir pēdējais izdevīgais brīdis to izdarīt,» — norāda Civinity Group operacionālais direktors T. Matēšaitis.

Apkures sezona tradicionāli sākas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra pastāvīgi turas zem +8 °C, un Latvijā tas parasti notiek oktobra pirmajā pusē — jau pēc dažām nedēļām. Dzīvoklī T. Matēšaitis iesaka pievērst uzmanību logu un balkona durvju blīvēm, radiatoru vārstiem un termostatiskajām galviņām, kā arī pārliecināties, ka radiatori sasilst vienmērīgi, nav noplūdes un apkures sistēmu var izvadīt gaisu.

Daudzdzīvokļu mājās īpaši svarīgi, lai pārvaldnieks apskatītu apkures sistēmu, pagrabu un bēniņus, inženierkomunikāciju ievadus, kā arī koplietošanas telpu logus, durvis un lūkas. Ministru kabineta noteikumi Nr. 907 arī skaidri paredz pārbaudīt inženierkomunikāciju ievadu hermētiskumu un to, vai caur logiem, durvīm, lūkām un citiem koplietošanas telpu elementiem nenotiek siltuma zudumi.

Šos darbus nevajadzētu atlikt, un pagājušā ziema parādīja, kāpēc. «Kad ārā ir -20 °C vai -30 °C, neliels defekts var pārvērsties avārijā. Piemēram, pagrabā var sasalst neizolēta caurule, un tās remonts nozīmē ūdens atslēgšanu, caurules atkusu un avārijbrigādes izsaukšanu. Tāpēc blīvējuma nomaiņa vai caurules izolēšana septembrī ir lētāk nekā seku likvidēšana janvārī,» — skaidro T. Matēšaitis.

Kad apkures sezona jau sākusies, var rasties kārdinājums ietaupīt, labi uzkurinot vienu istabu un atstājot pārējās vēsākas. T. Matēšaitis aicina tā nedarīt. «Tipiskā Latvijas dzīvoklī nevajadzētu censties vienu istabu ļoti uzsildīt, bet pārējās pilnīgi atstāt aukstas. Tas palielina kondensāta un pelējuma risku uz aukstām virsmām,» — saka viņš.

Prioritāti jādod telpām, kur cilvēki pavada visvairāk laika — tātad viesistabai un guļamistabām. Retāk izmantotās telpās temperatūru var pazemināt, taču apkuri pilnībā atslēgt nevajadzētu. Ja uz radiatoriem uzstādītas termostatiskās galviņas, ar tām var noteikt atšķirīgas temperatūras dažādās telpās, un radiatorus nevajadzētu aizklāt ar mēbelēm vai biezām aizkariem.

Ne mazāk svarīga ir pareiza vēdināšana. Ziemā telpu labāk vēdināt īsi un intensīvi, nekā stundām ilgi turēt logu mikroventilācijas režīmā. Mērķis ir apmainīt gaisu, nevis atdzist sienas un konstrukcijas.

Padomju laika daudzdzīvokļu mājās pagājušās ziemas bargie sals spilgti atklāja vājās vietas. «Ekstremālā salā problēma bieži vien nav pašā dzīvoklī, bet gan koplietošanas telpās,» — norāda T. Matēšaitis. Viskritiskākās ir vecie logi un kāpņu telpu ieejas durvis, kuri neaizveras vai nav noblīvēti; pagraba logi un ventilācijas atveres; neizolētas ūdensvadu un apkures caurules; bēniņu lūkas un jumta konstrukciju savienojumi, kā arī paneļu šuves un citi aukstuma tilti.

Tomēr blīvēšana prasa piesardzību. Pagraba ventilācijas atveres nevar vienkārši noblīvēt ciet, jo ventilācijai jāturpina darboties. Svarīgi nepieļaut nekontrolētu aukstā gaisa plūsmu, saglabājot nepieciešamo ventilāciju.

Kad sals sasniedz -30 °C, skaidri izpaužas arī apkures sistēmas hidrauliskās balansēšanas problēmas. Vienā mājas daļā iedzīvotājiem var būt pārāk silti, bet stāvvadu galos vai augšstāva un stūra dzīvokļos — auksti. Šādās situācijās temperatūras paaugstināšana siltuma mezglā ne vienmēr ir pareizs risinājums.

Ja dzīvoklī tomēr kļūst pārāk auksti, nav jēgas gaidīt, ka situācija atrisināsies pati no sevis. «Es ieteiktu iedzīvotājiem rīkoties praktiski: izmērīt telpas temperatūru, fiksēt rezultātu un nekavējoties ziņot par problēmu mājas pārvaldniekam vai viņa avārijdienestam. Lūdziet, lai jūsu iesniegums tiktu reģistrēts,» — saka T. Matēšaitis.

Viņš arī iesaka noskaidrot, vai problēma skar tikai vienu dzīvokli, vienu stāvvadu vai visu māju. Ja auksts ir tikai viens radiators, iemesls var būt vārsts, gaiss sistēmā vai cirkulācijas traucējumi. Ja auksts ir viss stāvvads, tas jau ir visa mājas apkures sistēmas jautājums.

Attiecībā uz to, cik ātri pārvaldniekam jāierodas, nav pareizi noteikt vienu universālu stundu skaitu visiem gadījumiem. Reaģēšanas kārtību var noteikt pārvaldīšanas līgums, pakalpojuma nosacījumi un tas, cik bīstama ir konkrētā situācija. Ja tiek konstatēti bojājumi vai apstākļi, kas var tos izraisīt, Ministru kabineta noteikumi Nr. 907 uzliek pārvaldniekam pienākumu organizēt nepieciešamos pasākumus.

Uz apkures rēķiniem var ietekmēt arī ziemā, lai gan iespējas ir ierobežotas. Ja mājas apkures sistēma ir regulējama, var samazināt lieku pārapkuri, novērst caurvēju un sekot reālajam patēriņam — papildus jau minētajiem ieteikumiem par termostatiem, vēdināšanu un radiatoriem. Pēc viņa domām ļoti svarīga ir arī siltuma mezgla pareiza regulēšana atbilstoši ārējai temperatūrai.

Tomēr vislielākā ekonomija parasti sākas vēl pirms apkures sezonas — ar apkures sistēmas balansēšanu, stāvvadu un cauruļvadu izolēšanu, siltuma mezgla modernizāciju, logu, durvju un lūku sakārtošanu, kā arī bēniņu un pagraba pārsegumu siltināšanu. Pēc tādas ziemas kā pagājušā, par siltu mājokli un saprātīgu apkures rēķinu vislabāk domāt septembrī, nevis janvārī.