NVD: Katram pieaugušajam Latvijā ir vidēji trīs sirds un asinsvadu slimību riska faktori 0 209

Kā informēja NVD, visbiežāk sastopamie riska faktori ir smēķēšana, arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis asinīs. NVD atgādina, ka pieaugušajiem noteiktos vecumos bez maksas pieejama profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta, sirds veselības un cukura diabēta pārbaudes, kā arī četru veidu vēža skrīnings. Šīs valsts apmaksātās pārbaudes tiek nodrošinātas ārpus kopējās pieraksta rindas.

Ja iedzīvotājs gada laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, viņš šajā laikā var doties uz valsts apmaksātu profilaktisko apskati. Lai to veiktu, pacientam jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par vizītes laiku. Par apskati nav jāveic pacienta līdzmaksājums. Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts uzklausa pacienta sūdzības, izvērtē veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā nosaka asinsspiedienu un pulsu, pārbauda ķermeņa svaru, garumu, ādas un gļotādu stāvokli, izklausa sirdsdarbību un plaušas, kā arī apskata un iztausta kakla, padušu un cirkšņu limfmezglus.

Ārsts var izvērtēt arī pacienta redzi, dzirdi, psihiskās, jušanas, kustību un neiroloģiskās funkcijas, novērtēt vairogdziedzera stāvokli un iztaustīt vēderu. Pēc apskates ģimenes ārsts var ieteikt papildu izmeklējumus vai ārstu speciālistu konsultācijas, kā arī sniegt rekomendācijas par veselības stāvoklim turpmāk pievēršamo uzmanību.

Pacientiem 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā ģimenes ārsta profilaktiskās apskates laikā novērtē arī sirds un asinsvadu slimību risku atbilstoši SCORE metodei. Nepieciešamības gadījumā izvērtē sirds un asinsvadu slimību un smēķēšanas anamnēzi, nosaka asinsspiedienu, ķermeņa masas indeksu, kopējā, zema un augsta blīvuma holesterīna un triglicerīdu līmeni, izklausa sirds un miega artērijas, kā arī izvērtē elektrokardiogrammu.

Ikgadējās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates laikā noteiktiem pacientiem bez cukura diabēta riska faktoriem valsts apmaksā arī cukura līmeņa noteikšanu venozo asiņu plazmā tukšā dūšā. To veic pacientiem 40 gadu vecumā un reizi trijos gados cilvēkiem vecumā no 45 līdz 72 gadiem.

Savukārt, ja ģimenes ārsts konstatē, ka pacientam ir palielināta ķermeņa masa jeb ķermeņa masas indekss ir vismaz 25 kilogrami uz kvadrātmetru un vēl vismaz viens riska faktors, vai arī iepriekš konstatēta robežhiperglikēmija, cukura līmenis venozo asiņu plazmā tukšā dūšā jānosaka katru gadu.

NVD organizētā vēža profilaktisko pārbaužu programma ietver dzemdes kakla, krūts, prostatas un zarnu vēža skrīningu. Dienestā uzsver, ka pirmsvēža izmaiņas bieži nerada sūdzības un tām nav simptomu, tādēļ cilvēks var pat nenojaust par saslimšanu. Regulārs skrīnings ļauj slimību atklāt un ārstēšanu sākt savlaicīgi.

Dzemdes kakla un krūts vēža skrīningam sievietēm noteiktos vecumos tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, kas vienlaikus kalpo kā nosūtījums pakalpojuma saņemšanai. Ārsta apmeklējums un profilaktiskā pārbaude ir pilnībā valsts apmaksāti.

Dzemdes kakla vēža pārbaudei sievietes vecumā no 25 līdz 29 gadiem uzaicinājumu saņem reizi trijos gados, bet sievietes vecumā no 30 līdz 70 gadiem - reizi piecos gados. NVD skaidro, ka 2025. gadā ieviesta jauna un efektīvāka pārbaudes metode - cilvēka papilomas vīrusa jeb CPV tests. Ja tā rezultāts ir negatīvs, nākamais skrīnings paredzēts pēc pieciem gadiem, jo vēža attīstības risks šajā periodā ir niecīgs.

Krūts vēža skrīninga uzaicinājuma vēstuli reizi divos gados nosūta sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem. Uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas aptuveni trīs mēnešus pēc dzimšanas dienas pa pastu uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai uz e-adresi portālā "Latvija.gov.lv", ja tāda ir izveidota.

Ģimenes ārstu praksēs tiek organizēts zarnu vēža skrīnings sievietēm un vīriešiem, kā arī prostatas vēža skrīnings vīriešiem.

Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados ieteicams veikt sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Lai veiktu pārbaudi, pacientam jāvēršas ģimenes ārsta praksē, kur izsniedz testa komplektu slēpto asiņu noteikšanai fēcēs. Tests jāveic mājās no vienas vēdera izejas, bet pēc tam jānogādā ģimenes ārsta praksē vai tuvākajā "Centrālās laboratorijas" filiālē rezultāta nolasīšanai. Pirms jaunā tipa testa veikšanas ēšanas ierobežojumi nav jāievēro.

Zarnu vēzis sākotnēji var izpausties kā labdabīgi izaugumi jeb polipi, no kuriem, tos neārstējot, var attīstīties ļaundabīga slimība. Parasti šīs izmaiņas notiek desmit līdz 20 gadu laikā. Polipi vai zarnu vēzis agrīnās stadijās parasti neizraisa simptomus vai sūdzības, tādēļ atbilstoši SPKC datiem aptuveni pusei pacientu slimību diagnosticē novēloti.

Prostatas jeb priekšdziedzera vēža profilaktiskā pārbaude reizi divos gados paredzēta visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem. Tā reizi divos gados ieteicama arī vīriešiem vecumā no 45 līdz 50 gadiem, ja prostatas vēzis konstatēts kādam asinsradiniekam.

Lai veiktu pārbaudi, jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi. Vizītes laikā ārsts izsniedz nosūtījumu asins parauga nodošanai, lai laboratorijā noteiktu prostatas specifisko antigēnu jeb PSA.

Prostatas vēzis ir visbiežāk sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs, kā arī otrs izplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem pēc 40 gadu vecuma. Risks saslimt ar šo slimību pieaug divas reizes, ja prostatas vēzis bijis kādam radiniekam, bet, ja ar to slimojuši divi tuvi radinieki, saslimšanas risks pieaug pat deviņas reizes.