Tiesībsardze rosina izstrādāt vienotu mājas dzīvnieku audzētavu izveides un uzraudzības regulējumu 0 160

Tiesībsardze secinājusi, ka patlaban nepastāv vienots audzētavu izveides un uzraudzības regulējums, kas pienācīgi aizsargātu iedzīvotāju tiesības uz labvēlīgu vidi gadījumos, kad dzīvnieku radītie traucējumi nav saistīti ar labturības prasību pārkāpumiem.

Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka dzīvnieka īpašnieka pienākumu nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem īpašnieku var saukt pie atbildības. Savukārt gadījumos, kad riešana, gaudošana vai smakas nav saistītas ar labturības pārkāpumiem, īpašniekam būtu piemērojama administratīvā atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu.

Tomēr praksē šāds mehānisms nedarbojas, ja traucējumus rada audzētavās turētie dzīvnieki, norāda tiesībsardze. Valsts policija un pašvaldības policija atsevišķos gadījumos atteikušās sākt administratīvā pārkāpuma procesu, skaidrojot, ka atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu nav attiecināma uz dzīvnieku radītu troksni.

Kā piemērs tiesībsardzes vēstulē Ministru kabinetam minēta situācija Misas ielā Rīgā, kur kādā īpašumā darbojas suņu audzētava. Pēc apkārtējo iedzīvotāju sniegtās informācijas, tajā tiek turēti vismaz desmit suņi, kuru ilgstošā riešana un gaudošana, tostarp naktīs, traucē kaimiņu mieru un dzīves kvalitāti. Iedzīvotājiem ar šiem traucējumiem jāsadzīvo kopš 2022. gada.

Tiesībsardze uzsver, ka administratīvais sods arī pats par sevi nebūtu pietiekams risinājums, jo audzētavas īpašnieks varētu samaksāt sodu un turpināt komercdarbību. Tādēļ esot nepieciešams mehānisms, kas ļautu savlaicīgi un preventīvi novērst audzētavās turēto dzīvnieku radītos traucējumus.

"Dzīvnieku audzētavas darbība nevar būt svarīgāka par cilvēka tiesībām uz mieru un drošību savā mājoklī. Cilvēkam ir tiesības netraucēti atpūsties, sargāt savu veselību un nodrošināt bērniem vidi, kas veicina viņu pilnvērtīgu fizisko un emocionālo attīstību," uzsver Palkova.

Iepriekš pēc Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikuma teritorijas izmantošanas veidu klasifikatorā dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūves apraksts papildināts ar mājas dzīvnieku audzētavām. Tiesībsardze šīs izmaiņas vērtē pozitīvi, tomēr norāda, ka tās neparedz konkrētu audzētavu izveides un uzraudzības kārtību un prasa katrai pašvaldībai pārskatīt savu teritorijas plānojumu.

Tāpat joprojām nav vienotas mājas dzīvnieku audzētavas definīcijas un nav skaidrs, kura ministrija ir atbildīga par attiecīgā regulējuma izstrādi. Tiesībsardzes ieskatā jautājums skar ne tikai dzīvnieku labturību, bet arī iedzīvotāju tiesības uz labvēlīgu vidi un bērnu tiesību aizsardzību.

Arī Eiropas Savienības regulējums par suņu un kaķu labturību un izsekojamību šo problēmu pilnībā nerisinās, jo tas attieksies uz dzīvnieku labturības prasībām, pavairošanu, reģistrāciju, izsekojamību un tirdzniecību, nevis audzētavu izveidi un uzraudzību, norāda tiesībsardze.

Kā iespējamu paraugu Palkova min dzīvnieku patversmju un viesnīcu regulējumu, kurā noteiktas konkrētas prasības šo iestāžu reģistrācijai un darbībai, ņemot vērā arī apkārtējo iedzīvotāju tiesības uz labvēlīgu vidi.