Stividorkompāniju asociācija: Graudu tranzīta caur Latviju aizlieguma gadījumā pret uzņēmumiem var tikt izvirzītas prasības vairāku simtu miljonu eiro apmērā 0 603

Komentējot opozīcijas partijas "Progresīvie" rosinājumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur Latviju, LSA pirms lēmuma pieņemšanas aicina izvērtēt tā faktiskās, ekonomiskās un tiesiskās sekas un pārrunāt tās ar nozari.

Asociācijā uzsver, ka Latvija šajā gadījumā ir tikai viens posms starptautiskā pārtikas piegādes ķēdē. Caur Latvijas transporta infrastruktūru tiek pārvietoti graudi, kuru īpašnieki ir pasaules mēroga lauksaimniecības produkcijas tirgotāji, tostarp ASV un citu Latvijas stratēģisko partneru valstu uzņēmumi, un to gala saņēmēji atrodas trešajās valstīs, tostarp Nigērijā, Senegālā, Kamerūnā, Mozambikā, Ēģiptē, Tanzānijā, Kongo un Kenijā.

Ja Latvija kā viens no šīs ķēdes posmiem ar politisku lēmumu pārtrauc vai būtiski maina pārvadājumu nosacījumus, sekas skars ne tikai Latvijas uzņēmumus, bet arī starptautiskos kravu īpašniekus, pārvadātājus un gala saņēmējus. Atbilstoši nozares sākotnējiem aprēķiniem valsts budžets un valsts kapitālsabiedrības varētu zaudēt vēl vairākus simtus miljonu eiro plānoto ieņēmumu. Tādēļ, pieņemot šādu politisku lēmumu, ir būtiski iepriekš pilnvērtīgi izvērtēt arī tā fiskālo ietekmi un apzināties valsts atbildību par sekām, ko rada pēkšņa noteikumu maiņa starptautiskā piegādes ķēdē, min asociācijā.

Tāpat LSA aicina ņemt vērā Eiropas Savienības (ES) kopējo pieeju. ES sankcijas nav vērstas pret starptautisko pārtikas un lauksaimniecības produktu tirdzniecību starp Krieviju un pārējo pasauli. Tāpat, nosakot būtiski paaugstinātus ES tarifus Krievijas un Baltkrievijas graudu importam, tranzīts caur ES uz trešajām valstīm tika saglabāts, ņemot vērā globālās pārtikas drošības un pārtikas pieejamības apsvērumus.

Asociācijas ieskatā Latvijai kā ES dalībvalstij ir būtiski vērtēt nacionālu lēmumu atbilstību ES kopējai pieejai, to efektivitāti, kā arī iespējamās sekas Latvijas ekonomikai un starptautiskajām saistībām.

LSA un ostu uzņēmumi jau patlaban sadarbojas ar visām kravu kontrolē iesaistītajām valsts institūcijām, tostarp Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldi un Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), un ievēro noteiktās prasības attiecībā uz kravu un to dokumentu pārbaudēm. Kravas jau patlaban tiek pakļautas stingrai kontrolei, un, ja kompetentās institūcijas secinās, ka kontroles mehānismi papildus ir jāstiprina, nozare šādus juridiski pamatotus un samērīgus pasākumus atbalstīs, norāda asociācijā.

Tāpat asociācijā min, ka ostu uzņēmumi ir ieinteresēti, lai kontroles sistēma būtu pietiekami efektīva un nepieļautu sankcionētu, nelikumīgu vai nepierādāmas izcelsmes kravu nonākšanu Latvijas transporta sistēmā. Valsts uzdevums ir ne tikai noteikt ierobežojumus, bet arī veidot drošu, prognozējamu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi.

LSA papildina, ka Saeimas lēmumi skar gan sabiedrības intereses, gan uzņēmumus un starptautiskos partnerus, kuri, paļaujoties uz spēkā esošo regulējumu, ir uzņēmušies ilgtermiņa saistības. Būtiska un pēkšņa spēles noteikumu maiņa ietekmē arī Latvijas reputāciju kā uzticamam, prognozējamam un tiesiski stabilam partnerim starptautiskajos tirgos.

LSA ievēros jebkuru tiesiski pieņemtu Latvijas un ES lēmumu, tomēr pirms tik būtiska lēmuma pieņemšanas asociācija aicina uzklausīt nozari un pilnvērtīgi izvērtēt tā sekas, apzinoties ne tikai politisko mērķi, bet arī lēmuma ekonomisko, fiskālo un reputācijas cenu Latvijai, atzīmē asociācijā.

LETA jau ziņoja, ka "Progresīvie" iesnieguši Saeimā lēmumprojektu, aicinot Ministru kabinetu izstrādāt tiesisko regulējumu un veikt nepieciešamās darbības tā ieviešanai ar mērķi nekavējoties pārtraukt un turpmāk nepieļaut Krievijas un Baltkrievijas graudu ievešanu Latvijā, tostarp tranzītā caur Latviju, lai Latvijas teritorija, dzelzceļa infrastruktūra un ostas netiktu izmantotas Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītam.

Tāpat Nacionālā apvienība (NA) rosinājusi aizliegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu uzglabāšanu Latvijas ostās, muitas noliktavās un brīvajās zonās. Atbalstu šim priekšlikumam paudusi Zaļo un zemnieku savienība un "Jaunā vienotība".

Valdība 8. septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka PVD no tranzītā pārvadātām graudu kravām varēs ņemt paraugus un veikt laboratoriskos izmeklējumus deklarētās izcelsmes valsts pārbaudei.

Premjers Andris Kulbergs (AS) septembra sākumā sacīja, ka šo jautājumu ir pārrunājis ar Ukrainas premjeru. Viņš norādīja, ka Krievija Ukrainā zagtos graudus jauc kopā ar Krievijas graudiem un tos transportē caur citu valstu ostām, un patlaban tranzīta graudu kravu spiediens tiekot izdarīts uz visām Baltijas ostām.

Vienlaikus valdība plāno noteikt 300% tarifu Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām un to apstrādei, kā arī izstrādāt mehānismus iespējami zagtu Ukrainas graudu identificēšanai un sankcionēšanai.

"Reuters" iepriekš vēstīja, ka Krievijas graudu eksportētāji ir sākuši novirzīt graudu piegādes no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru, ņemot vērā Ukrainas uzbrukumus kuģiem un ostu infrastruktūrai.

Pagājušajā eksporta sezonā (no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam) Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām eksportēja 46,3 miljonus tonnu graudu jeb 90% no sava eksporta apjoma. Caur Krievijas ostām Baltijas jūrā tika nosūtīts tikai viens miljons tonnu.

Tomēr, kā ziņo "Reuters" avoti, kopš jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījumu apjoms par graudu pārvadājumiem uz Krievijas ostām Baltijas jūrā jau sasniedza piecus miljonus tonnu. Tas ir gandrīz salīdzināms ar līdzīgo rādītāju Novorosijskai un Tuapsei, kas ir seši miljoni. Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievērš uzmanību Baltijas valstu ostām, galvenokārt Latvijas, un paredzams, ka septembrī pārvadājumu apjoms strauji pieaugs.

Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 80% Krievijas graudu eksporta jaudas. Ekspertu aprēķini liecina, ka augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 16 gadu laikā.