Pārtikas cenas samazinās, bet inflācija pieaug. Kāpēc? 0 169

"Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonāls pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem 2026. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,3 %, un par 0,3 % pieauga gan preču, gan pakalpojumu cenas, - skaidro Ekonomikas ministrija.

Augustam tradicionāli raksturīga cenu samazināšanās, ko galvenokārt veicina sezonāli zemākas pārtikas, apģērbu un apavu cenas. Šogad, neraugoties uz šiem faktoriem, kopējais cenu līmenis augustā pieauga, un tas bija straujākais cenu kāpums šajā mēnesī kopš 2007. gada, ja izslēdzam energoresursu cenu krīzes periodu 2021. un 2022. gadā, kad pieaugums bija nedaudz straujāks. Cenu kāpumu šogad augustā galvenokārt noteica degvielas cenu kāpums. Savukārt pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2 %, un cenu kritums bija izteiktāks nekā iepriekšējos divos gados, vairāk atbilstot augustam raksturīgajai sezonālajai cenu dinamikai. Zemo cenu grozā iekļauto pārtikas preču cenas augustā samazinājās par aptuveni 1,5 %, bet kopš memoranda noslēgšanas 2025. gada maijā – par aptuveni 7,5 %. Tādējādi zemo cenu grozā cenu kritums turpinājās arī augustā un bija nedaudz straujāks nekā pārtikas grupā kopumā. Kopumā pārtikas cenu dinamika liecina par pārtikas cenu spiediena mazināšanos un var liecināt arī par memoranda iniciatīvas pozitīvu ietekmi. Vienlaikus jāņem vērā, ka jūlijā pārtikas cenu kritumu būtiski pastiprināja samazinātās PVN likmes ieviešana atsevišķām pārtikas produktu grupām.

Vienlaikus jūlijā atjaunotā spriedze Tuvajos Austrumos saglabājās arī augustā, uzturot augstu energoresursu cenu līmeni. Kopš februāra degvielas cenas Latvijā ir pieaugušas par 22,9 %, kopējo patēriņa cenu līmeni palielinot par 0,9 procentpunktiem. Arī septembra sākumā ģeopolitiskā spriedze ir pastiprinājusies, saglabājot paaugstinātus naftas piegāžu riskus, savukārt Eiropā straujāk pieaug arī dabasgāzes cenas. Līdz ar to energoresursu cenu dinamika saglabājas būtisks inflācijas riska faktors un var turpināt atspoguļoties gan degvielas un ar mājokli saistīto energoresursu cenās, gan citu preču un pakalpojumu izmaksās.

Preču sektorā lielākā palielinošā ietekme augustā bija degvielas cenu kāpumam – par 8,8 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem. Straujāk pieauga dīzeļdegvielas cenas, savukārt benzīna cenu kāpums bija mērenāks. Degvielas cenu kāpumu veicināja iepriekšējā mēnesī strauji pieaugušās naftas cenas un augustā saglabātais augstais Brent naftas cenu līmenis.

Brent naftas vidējā mēneša cena augustā, salīdzinot ar jūliju, pieauga par aptuveni 5 %, savukārt mēneša beigās tā bija gandrīz tādā pašā līmenī kā jūlija izskaņā. Mēneša sākumā Brent cena samazinājās līdz aptuveni 79 ASV dolāriem par barelu, pieaugot cerībām uz vienošanos par kuģošanas atjaunošanu Hormuza šaurumā. Tomēr mēneša gaitā cenas atkal pārsniedza 90 ASV dolārus par barelu, mazinoties cerībām uz drīzu konflikta noregulējumu, ASV pastiprinot ekonomisko spiedienu pret Irānu un saglabājoties bažām par naftas piegāžu traucējumiem. Mēneša beigās cenas nedaudz atkāpās, taču, saglabājoties augstai ģeopolitiskajai nenoteiktībai, Brent cena joprojām atradās ap 90 ASV dolāriem par barelu.

Palielinoša ietekme augustā bija ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpumam – par 1 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. To galvenokārt noteica siltumenerģijas cenu pieaugums par 1,2 %, jo no 1. augusta vairākiem siltumapgādes komersantiem stājās spēkā augstāki tarifi. Tarifu kāpumu galvenokārt noteica dabasgāzes cenu kāpums tirgū un augstākas šķeldas izmaksas. Pieauga arī elektroenerģijas un cietā kurināmā cenas – attiecīgi par 0,7 % un 1,7 %, savukārt dabasgāzes cenas nemainījās.

Noslēdzoties akcijām, cenas augustā pieauga arī ierīcēm, priekšmetiem un izstrādājumiem personiskajai aprūpei – par 4,3 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Lielākā samazinošā ietekme augustā bija pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritumam – par 1,2 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem. Būtiskāk cenu līmeni mazināja sezonāls kartupeļu, svaigu dārzeņu un augļu cenu kritums. Samazinoša ietekme bija arī maizes, siera, augu eļļu, sviesta un kafijas cenu kritumam, savukārt cūkgaļas, gatavo ēdienu un svaigu zivju cenas pieauga."