Lielo slimnīcu asociācija sarunās par slimnīcu tīkla reformu mudina izvairīties no ārstniecības iestāžu pretnostatīšanas 0 130

Trīs klīniskās universitātes slimnīcas uzskata, ka slimnīcu tīkla pārmaiņas jāīsteno pakāpeniski, balstoties ārstniecības kvalitātes kritērijos un skaidri nosakot katras slimnīcas lomu vienotajā veselības aprūpes sistēmā.

Asociācija norāda, ka valdības lēmums turpināt slimnīcu tīkla sakārtošanu ir nepieciešams, lai sistēmu pielāgotu pacientu vajadzībām, pieejamajam finansējumam un ārstniecības personāla kapacitātei. Savukārt priekšlikumiem pārskatīt reformas virzienu vai piedāvāt citu modeli jābūt pamatotiem ar profesionālu ietekmes izvērtējumu, pacientu drošības plānu un finansējuma aprēķinu, uzsver LLSA.

Asociācija izvirzījusi piecus priekšnoteikumus slimnīcu tīkla sakārtošanai. Pirmkārt, slimnīcu profili un pakalpojumu izvietojums jānosaka pēc vienotiem kvalitātes, darba apjoma, personāla pieejamības, sasniedzamības un pacientu drošības kritērijiem. Finansējumam, cilvēkresursiem, infrastruktūrai un transporta kapacitātei jāatbilst plānotajām pacientu plūsmām. Tāpat jāizveido vienota pacientu maršrutēšanas, pārvešanas un atpakaļnodošanas sistēma starp slimnīcu līmeņiem.

Arī diennakts gatavībai, sarežģītu pacientu ārstēšanai un metodiskajai vadībai jābūt skaidri definētai un atbilstoši finansētai. Savukārt reformas ietekme regulāri jāvērtē pēc ārstēšanas rezultātiem, komplikācijām, gaidīšanas laika, sasniedzamības un pacientu drošības.

Asociācija aicina lēmumus par slimnīcu tīklu nepolitizēt, bet pieņemt profesionālā, atklātā un datos balstītā procesā, par galveno kritēriju izvirzot pacientu intereses.

Slimnīcu tīkla sakārtošanas nepieciešamību LLSA pamato ar ilgstošu cilvēkresursu trūkumu, atšķirīgu ārstniecības apjomu un rezultātiem, sadrumstalotām pacientu plūsmām un ierobežotām iespējām visās slimnīcās visu diennakti nodrošināt pilnas speciālistu komandas. Tā uzsver, ka reformas mērķim jābūt drošam un savlaicīgam pakalpojumam atbilstošajā ārstniecības līmenī, reģionos saglabājot iedzīvotājiem sasniedzamu neatliekamo un plānveida palīdzību.

Asociācija norāda, ka pērn visās klīnisko universitāšu slimnīcās reģistrēti 126 409 stacionārās ārstēšanas gadījumi, veiktas 161 481 operācijas un nodrošināti gandrīz 1,9 miljoni ambulatoro apmeklējumu, konsultāciju un izmeklējumu. Universitātes slimnīcās koncentrējas sarežģītākie ārstniecības gadījumi un valsts mēroga metodiskās vadības funkcijas, tādēļ lēmumi par tīkla pārmaiņām jāpieņem, izvērtējot sistēmu kopumā, uzsver LLSA.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols atzīmē, ka slimnīcu tīkla sakārtošana nav saistīta tikai ar ēkām vai slimnīcu statusiem, bet gan ar atbildību nodrošināt, lai pacients īstajā laikā nonāktu vietā, kur pieejama vajadzīgā speciālistu komanda, tehnoloģijas un diennakts gatavība. Viņš norāda, ka universitātes un reģionālās slimnīcas nav konkurentes. Jo vairāk pacientu iespējams droši ārstēt tuvāk dzīvesvietai, jo labāk, savukārt sarežģītiem pacientiem savlaicīgi jānonāk universitātes slimnīcā, norāda Ābols.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Vadims Beļuns pauž, ka slimnīcā ik dienu redzamas sekas gadījumiem, kad pacients sarežģītai ārstēšanai nonāk par vēlu vai viņa ceļš veselības aprūpes sistēmā nav skaidrs. Viņa vērtējumā augstas sarežģītības ārstniecības koncentrēšana var uzlabot rezultātus, ja vienlaikus tiek nodrošināta ātra diagnostika, droša pacientu pārvešana un koordinēta aprūpes turpināšana tuvāk dzīvesvietai. Patlaban ir būtiski turpināt plānotās pārmaiņas un spert pirmos praktiskos soļus slimnīcu tīkla sakārtošanā, uzskata Beļuns.

Savukārt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Dace Žentiņa uzsver, ka medicīnā tuvākais pakalpojums ne vienmēr ir drošākais, taču arī ārstniecības koncentrēšana pati par sevi nav pašmērķis. Pacientam nepieciešama skaidra un nepārtraukta veselības aprūpe no palīdzības saņemšanas reģionā līdz sarežģītai ārstēšanai universitātes slimnīcā un turpmākai aprūpei dzīvesvietā, viņa norāda..

Jau ziņots, ka Zaļo un zemnieku savienība vērsusies pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, lai aicinātu pievērst uzmanību slimnīcu reformas trūkumiem un mudinātu valdību atsākt diskusijas ar nozares pārstāvjiem, pašvaldībām un reģionālajām slimnīcām. Partijas sagatavotajā 53 lappušu ziņojumā pausti iebildumi pret reformu, norādot uz iespējamu finansējuma samazinājumu reģionālajām slimnīcām un negatīvu ietekmi uz veselības aprūpes pieejamību vairākās Latvijas teritorijās.

Pret reformu iebildumus paudusi arī Latvijas Slimnīcu biedrība.

Valdībā apstiprinātā slimnīcu tīkla reforma paredz pāreju no piecu līmeņu sistēmas uz trīs līmeņu modeli un pakāpenisku pāreju uz jauno kārtību līdz 2029. gadam. Līdz ar izmaiņām slimnīcu līmeņos daļā no tām vairs nesniegs atsevišķus pakalpojumus, kuri līdz šim tur sniegti salīdzinoši mazākā apmērā vai arī kuru sniegšanai trūcis personāla.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) norādījis, ka slimnīcu tīkla reforma ir nepieciešama, uzsverot, ka valdība neplāno samazināt finansējumu reģionālajām slimnīcām, bet iecerējusi to novirzīt pakalpojumiem, kurus konkrētās ārstniecības iestādes spēj nodrošināt efektīvāk.