Latvijas pusaudžu vērtējums par skolu pēdējo septiņu gadu laikā pasliktinājies vairāk nekā par jebkuru citu bērnu labbūtības jomu. Bērni biežāk jūtas noguruši, pārslogoti un retāk izjūt skolotāju atbalstu, secināts pētījumā "Latvijas Bērnu labbūtības barometrs 2025".
Laikā no 2017. līdz 2024. gadam Latvijas pusaudžu apmierinātība ar skolu samazinājusies vairāk nekā viņu vērtējums par ģimeni, draugiem, veselību, materiālo situāciju vai dzīves vidi, liecina Latvijas Bērnu labklājības tīkla sagatavotais pētījums.
Pusaudžu apmierinātības ar skolu indekss septiņu gadu laikā sarucis no 7 līdz 6,4 punktiem. Pētījuma autori uzsver, ka tieši attieksme pret skolu visciešāk saistīta ar bērnu kopējo apmierinātību ar dzīvi. Otrs nozīmīgākais faktors ir pašu veselības novērtējums.
Vienlaikus pieaudzis to skolēnu skaits, kuri ikdienā izjūt pārslodzi. Ja 2017. gadā biežu vai pastāvīgu nogurumu skolā izjuta aptuveni piektdaļa pusaudžu, tad 2024. gadā šis rādītājs sasniedzis 25%.
Vēl izteiktāk pieaugusi neapmierinātība ar mājasdarbu apjomu. Pārmērīgu slodzi izjūtošo skolēnu īpatsvars septiņu gadu laikā palielinājies no 37% līdz 54%.
Pētījumā konstatēts arī, ka arvien mazāk bērnu saka, ka viņiem patīk iet uz skolu. Samazinājies arī to skolēnu skaits, kuri uzskata, ka skolotāji viņus uzklausa un izturas ar cieņu.
Īpaši satraucošs ir vēl viens rādītājs – 41% pusaudžu 2024. gadā nezināja, pie kā skolā vērsties pēc palīdzības, ja rastos problēmas. Tas liecina, ka daļai skolēnu atbalsta sistēma skolā nav pietiekami saprotama vai pieejama.
Vienlaikus pieaugusi arī mobinga pieredze un pasliktinājušās attiecības ar klasesbiedriem. Tomēr pētījumā iezīmējas arī pozitīvas tendences – vairāk skolēnu nekā pirms septiņiem gadiem norāda, ka viņiem skolā pietiek laika paēst un starpbrīžos izkustēties.
Arī vecāki saredz problēmas izglītības sistēmā. 40% aptaujāto par lielāko izaicinājumu nosauc skolotāju trūkumu, bet vairāk nekā ceturtā daļa uzskata, ka izglītības kvalitāte nav pietiekami augsta. Katrs piektais vecāks norāda uz emocionāli vai fiziski nedrošu vidi skolā.
Pētījuma autori gan atzīmē, ka 2017. un 2024. gada aptaujās izmantotas atšķirīgas izlases veidošanas metodes, tādēļ rezultāti nav pilnībā tieši salīdzināmi. Tomēr kopējā tendence ir skaidra – pusaudžu pieredze skolā pēdējos gados ir pasliktinājusies vairāk nekā citās viņu dzīves jomās.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru