2 eiro par litru — ne robeža: ko Latvijas degvielas tirgu sagaida rudens cenu kāpuma apstākļos 0 154

• Platts kotācija dīzeļdegvielai (nedēļas vidējā) pieauga aptuveni par 15 centiem, pārrēķinot uz litru. Dīzeļdegvielas pārstrādes rentabilitāte Eiropā sasniedza jaunu vēsturisku rekordu.

• Kotācija, kas nosaka RME (biopiedeva dīzeļdegvielai) cenu, pieauga līdz 2026. gada rekordlīmenim (mēneša pieaugums aptuveni 18 %).

• Platts Gasoline 10 ppm CIF NWE/ Basis ARA kotācija atjaunoja 2026. gada rekordu, kā rezultātā benzīna imports uz Latviju sadārdzinājās vairāk nekā par 35 centiem/litrā salīdzinājumā ar augusta sākumu.

Šis cenu kāpums pasaules tirgū drīz atspoguļosies arī Latvijā, un degvielas cenas pie uzpildes stacijām pārsniegs psiholoģisko robežu — 2 eiro par litru. Pretējā gadījumā degvielas tirgotāji būs spiesti strādāt ar zaudējumiem.

Diemžēl rekordus lauž ne tikai degviela. Pēc Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ziņojuma pasaules pārtikas cenas pieaugušas līdz augstākajam līmenim kopš 2022. gada. Visstraujākais kāpums reģistrēts graudaugu, cukura un piena produktu kategorijās.

Tas nav pārsteidzoši, jo pārtikas tirgi cieši korelē ar biodegvielas un dīzeļdegvielas tirgiem. Tomēr iespējams, ka minētie rekordi vēl nav beigas, jo sezonālais pieprasījums pēc dīzeļdegvielas vēl nav sasniedzis savu maksimumu. Patlaban pieaug pieprasījums pēc dīzeļdegvielas lauksaimniecības sektorā gan Ziemeļu, gan Dienvidu puslodē, attiecīgi ražas novākšanas un sējas dēļ.

Ja paplašina skatījumu ārpus tikai lauksaimniecības sektora, tad šaurā laika posmā no oktobra līdz novembrim sakrīt trīs faktori, kas nosaka dīzeļdegvielas pieprasījumu:

• lauksaimniecības pieprasījuma pieaugums,
• apkures sezonas sākums Ziemeļu puslodē,
• plānoto naftas pārstrādes rūpnīcu apturēšanu sezona profilaksei un remontam, tostarp pārejai uz ziemas naftas produktu specifikācijām.

Tātad, ņemot vērā kotāciju rekordus, šo sezonālo pieprasījuma uzplūdu šobrīd fiziski nav iespējams apmierināt, īpaši, ja ņem vērā nozīmīgu naftas pārstrādes produktu apjomu izstāšanos no tirgus no Krievijas un Tuvajiem Austrumiem. Tas, ka šī apjomu izstāšanās notiek nevis dabisku iemeslu dēļ, satrauc tikai to izstāšanās upurus. Šīs izstāšanās organizatori palielina savu kapitālu, bet degvielu saņems tikai tie, kas par to būs gatavi maksāt — un pēc iespējas dārgāk.

Papildus naftas un naftas produktu sadārdzinājumam būtiski pieaugušas arī to pārvadāšanas likmes. Piemēram, VLCC (Very Large Crude Carrier) tankeru frahtas likmes izejvielu naftas pārvadāšanai pagājušajā nedēļā sasniedza rekordaugstus līmeņus. Tagad, pēc tam, kad ASV un Irāna brīvdienu kopīgā 'izklaidē' Ormūzas šaurumā kā mērķi izmantoja neaizsargātus tankerus, visticamāk gaidāms nozīmīgs cenu pieaugums ne tikai naftai un naftas produktiem, bet arī to piegādes izmaksu rekordu atjaunošanās, par ko gala rēķinu maksās parasts cilvēks. Un katrs. Pat tas, kam nav automašīnas un kam pietiek naudas tikai maizei un konditorejas izstrādājumiem no miltiem, cukura un palmu eļļas.

Šajā kontekstā svarīgi ņemt vērā, ka naftas tirgus nav klasiskais brīvās konkurences tirgus. Visbūtiskākie 'darījumi', piemēram, pēdējais Trampa 'darījums' par Venecuēlu, tiek, maigi sakot, noslēgti, apietot caurspīdīgas tirgus mehānismus, atklātus konkursus un sabiedrības pilnvērtīgu akceptu. 99 % pasaules iedzīvotāju nesaņems ne centa papildu labuma no šo miljardu vērtu naftas plūsmu pārdales, taču noteikti apmaksās to ar savu darbu un veselību.

Valsts–importētāja ir atkarīga no ārējām piegādēm un loģistikas ķēdēm, tāpēc jebkuras pasaules frahtas vai Platts kotāciju svārstības laika gaitā atspoguļosies ne tikai uz degvielas uzpildes staciju cenu afišām, bet arī kvītīs vietējos veikalos. Latvijai, pilnībā atkarīgai no degvielas importa un daļēji arī pārtikas importa, tas nozīmē, ka ļoti drīz autovadītājiem, gāzes patērētājiem un parastiem pārtikas pircējiem nāksies uz savas ādas sajust, cik maksā mākslīgi radīts deficīts un aizkulisēs slēgtie 'darījumi'…

Aleksejs Švedovs, stratēģijas vadītājs OLEREX / KOOL