Senioru apvienība mudina elektrības pārtraukuma gadījumā nodrošināt mobilo sakaru darbību vismaz 72 stundas 0 3171

Organizācijas ieskatā, nav pieļaujama situācija, kad vētras vai citas krīzes izraisīta elektrības pārrāvuma dēļ iedzīvotāji daudzviet Latvijā gandrīz diennakti, bet atsevišķās vietās Latgalē pat divas diennaktis paliek bez interneta un mobilajiem sakariem. Dažās viensētās elektroapgādes pārtraukums esot ildzis pat septiņas diennaktis.

LSKA ieskatā, mobilajiem operatoriem steidzami jānosaka prasības par sakaru infrastruktūras minimālo noturības līmeni. Krīzes režīmā būtu jānodrošina arī nacionālā viesabonēšana, lai gadījumā, ja viena operatora tīkls konkrētajā teritorijā nedarbojas, tālrunis varētu pieslēgties cita operatora tīklam. LSKA uzskata, ka daudzos gadījumos tas ļautu saglabāt vismaz minimālas saziņas iespējas.

Tāpat katrā pašvaldībā būtu iepriekš jānosaka iedzīvotājiem zināmas vietas, kur krīzes laikā pieejama elektrība, iespējams uzlādēt tālruni, saņemt informāciju un ūdeni, kā arī nepieciešamības gadījumā sazināties ar palīdzības dienestiem.

Apvienība arī aicina risināt elektroapgādes sistēmas noturības problēmas. Kalnāja norāda, ka vētras postījumi dažviet nebija novērsti pat nedēļas laikā un atsevišķām viensētām šo laiku nācās pavadīt bez elektrības, ledusskapja un iespējām uzlādēt tālruni.

LSKA vērtē, ka augustā piedzīvotā vētra kļuva par "valsts gatavības krīzei pārbaudi, kuru valsts neizturēja". Ja no iedzīvotājiem tiek sagaidīts, ka viņi spēs pirmās 72 krīzes stundas iztikt ar saviem ūdens, pārtikas, medikamentu, apgaismojuma un enerģijas krājumiem, tikpat ilgi bez ārējās elektroapgādes būtu jāspēj darboties arī mobilajiem sakariem, uzskata LSKA.

Kalnāja norāda, ka, pēc publiski pieejamās informācijas spriežot, daudzu mobilo sakaru bāzes staciju baterijas darbojušās tikai dažas stundas. Ja cilvēki nevar sazināties ar tuviniekiem, saņemt aktuālo informāciju vai nepieciešamības gadījumā sasniegt operatīvos dienestus, tā kļūst par sabiedrības drošības problēmu.

Īpaši neaizsargāti šādās situācijās ir seniori, sociāli mazaizsargātas cilvēku grupas, cilvēki, kuri dzīvo vieni, kā arī cilvēki ar hroniskām slimībām. Vecāka gadagājuma cilvēkam tālrunis nereti ir vienīgais ātrais saziņas līdzeklis ar bērniem, kaimiņiem, sociālo darbinieku vai mediķiem, atzīmē Kalnāja.

Viņa uzsver, ka gadījumos, kad cilvēkam pēkšņi pasliktinās veselība, izšķirošas var būt nevis stundas, bet minūtes. Cilvēkam ar sirds slimību, diabētu vai citu hronisku saslimšanu palīdzība var būt nepieciešama nekavējoties. Vienotais ārkārtas palīdzības numurs 112 ir paredzēts situācijām, kad apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, tomēr vietā, kur mobilais tīkls nav pieejams, tālrunis nevar nodrošināt saziņu ar palīdzības dienestiem.

Hroniski slimiem cilvēkiem krīzes laikā problēmas varot summēties. Elektroapgādes pārtraukuma dēļ var nedarboties mājās izmantojamās medicīniskās ierīces vai ledusskapis, kas nepieciešams zāļu uzglabāšanai. Ja reizē nav pieejams internets un mobilie sakari, cilvēkam ir grūtāk izsaukt palīdzību vai noskaidrot, kur darbojas tuvākā aptieka.

Biedrības pārstāve atzīst, ka valdība un operatīvie dienesti nevar novērst dabas stihijas, tomēr tiem jāspējot sakārtot elektroenerģijas pārvades sistēmu tā, lai uz vadiem nokritis koks nenolemtu cilvēkus nedēļu dzīvot bez elektrības, ūdens, sakariem un medicīniskās palīdzības pieejamības.

Kā vēstīts, pēc augusta izskaņas vētras Latvijā novērsti 3765 elektrolīniju bojājumi, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē informēja klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Vētras laikā bez elektroapgādes vienlaikus palika līdz 285 000 "Sadales tīkla" pieslēgumu, bet elektroapgādes pārtraukumi ilgāk par 72 stundām skāra lietotājus vairākos novados. Vētra būtiski skāra 80% līdz 90% Latvijas teritorijas.

Pēc vētras Klimata un enerģētikas ministrija rosinājusi vērtēt elektrolīniju aizsardzības uzlabošanu, alternatīvas energoapgādes nodrošināšanu telekomunikāciju infrastruktūrai un viesabonēšanas ieviešanu krīzes situācijās. Tāpat secināts, ka jāuzlabo krīzes vadības koordinācija un iedzīvotāju informēšana sakaru un elektroapgādes pārrāvumu gadījumos.

Pašvaldībām savukārt būtu nepieciešami papildu resursi nepārtrauktai pamatpakalpojumu nodrošināšanai, kā arī algoritmi un mācības to pārbaudīšanai. Kā viens no risinājumiem minēta arī efektīvāka nevalstisko organizāciju un brīvprātīgo iesaiste.