Uzsāk kampaņu «Izlīguma ceļš sākas ar sarunu» 0 141

Vakar, 12. augustā, Uzvaras parkā atklājot lielformāta sienas mākslas darbu, uzsāka Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta sabiedrības informēšanas kampaņu “Izlīguma ceļš sākas ar sarunu”, kuras mērķis ir mazināt stereotipus pret probācijas klientiem un veicināt sabiedrības izpratni par atjaunojošo taisnīgumu un izlīguma nozīmi pēc likumpārkāpuma izdarīšanas.

Kampaņas atklāšanas pasākumā klātesošie tika iepazīstināti ar jaunākās sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, kas atklāj pretrunīgu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret probācijas klientiem. Pasākuma tika atklāts arī īpaši kampaņai radīts lielformāta sienas mākslas darbs Uzvaras parkā. Mākslas darbā simboliski atspoguļots likumpārkāpēja ceļš no nodarījuma un atbildības uzņemšanās līdz sarunai, izpratnei un izlīgumam ar cietušo. Ikviens parka viesis ir aicināts apskatīt darbu līdz 9. septembrim un izprast taisnīguma atjaunošanas principus.

Aptaujas dati rāda, ka 89% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēkiem pēc likumpārkāpuma ir jādod iespēja mainīties un dzīvot godprātīgu dzīvi, bet 84%, ka ikviens cilvēks ir pelnījis otru iespēju, ja ir uzņēmies atbildību par savu rīcību. Vienlaikus 53% uzskata, ka sabiedrībā pastāv nosodījums pret probācijas klientiem, un tikai 32% uzskata, ka lielākā daļa no viņiem ir motivēti mainīt savu dzīvi un neizdarīt jaunus likumpārkāpumus.

“Sabiedrības aptauja parāda būtisku pretrunu: mēs ļoti pārliecinoši sakām, ka cilvēks ir pelnījis otru iespēju, taču daudz piesardzīgāk ticam viņa spējai patiešām mainīties. Tāpēc šīs kampaņas mērķis nav mazināt atbildību par izdarīto. Gluži pretēji. Mēs vēlamies stiprināt izpratni, ka īsta atbildība nozīmē ne tikai izciest sodu, bet arī apzināties nodarīto, mazināt tā sekas un darīt visu, lai pārkāpums neatkārtotos. Tieši tā mēs veidojam drošāku sabiedrību,” uzsver tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.

Savukārt Valsts probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius uzsvēra: "Katrs likumpārkāpums atstāj sekas ne tikai cietušajam, bet arī mūsu sabiedrībai kopumā. Izlīgums dod iespēju šīs sekas nevis ignorēt, bet par tām runāt, uzņemties atbildību un meklēt risinājumu. Tā nav alternatīva taisnīgumam – tā ir iespēja to atjaunot. Ja cilvēks spēj saprast sava nodarījuma ietekmi un labot nodarīto, ieguvējs ir ne tikai cietušais vai likumpārkāpējs, bet visa sabiedrība. Tāpēc atjaunojošais taisnīgums ir viens no veidiem, kā kopīgi veidot gudrāku, labāku un drošāku Latviju".