Negaidīts pavērsiens! PVN samazinājums produktiem līdz 12%: kāpēc lielveikali svin, bet restorāni skaita zaudējumus 0 262

Jau ziņots, ka no 1. jūlija Latvijā darbojas, kā to nosauca paši autori, nodokļu eksperiments — no 21% līdz 12% uz gadu samazināta PVN likme maizei, pienam, vistu olām un vistas gaļai. Vēlēšanu priekšvakarā viens no valdošajiem politiskajiem spēkiem nāca klajā ar iniciatīvu samazināt PVN arī citiem bāzes produktiem.

"Liekas, lieliska ziņa! Patērētājs berzē rokas, gaidot lētāko pienu un maizi, politiķi ziņo par rūpēm par tautu. Bet, kā tas bieži notiek ar nodokļu reformām, velns slēpjas detaļās, - skaidro grāmatvedis, ekonomists Dmitrijs Zaicevs.

Veikala idille: godīgs pluss maciņam

Gala pircējam veikalā matemātika ir vienkārša un patīkama. Jūs nākat pie plaukta, redzat bāzes produktu, un, ja tirdzniecības ķēdes neriskēs starpību “kompensēt” ar savu maržu, cena krītas.

Veikals šeit ir tikai tranzīta punkts: nopirku no zemnieka/piegādātāja, pievienoju uzcenojumu, pārdevu jums. PVN samazināšana samazina groza gala cenu. Ieguvēji ir visi: cilvēki tērē mazāk, veikalu apgrozījums uz apjomu rēķina pieaug. Skaistums? Jā, bet tikai pagaidām neskatīsimies kaimiņu kafejnīcas logos.

Restorānu strupceļš: kā likmju starpība “apēd” apgrozāmos līdzekļus

Bet tagad pārcelsimies uz jebkura Latvijas restorāna vai kafejnīcas virtuvi. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem pārtika ir izejviela Un te sākas ekonomiskā maģija ar mīnusa zīmi, kas sit pa apgrozāmajiem biznesa līdzekļiem. Latvijā restorānu pakalpojumiem (pašai apkalpošanai un gatavajiem ēdieniem) PVN likme paliek standarta — 21%. Un lūk, kas notiek ar iestādes grāmatvedību, kad PVN izejas produktiem krīt līdz 12%: • Agrāk (21% ievadā/21% izejā): Restorāns iegādājās nosacītu gaļu un dārzeņus ar PVN 21%. Šis “ienākošais” PVN gāja ieskaitē. Kad klients iegādājās gatavo ēdienu, restorāns valstij maksāja PVN 21% no pārdošanas, taču no tā atskaitīja tos pašus 21%, ko jau bija samaksājis par produktiem. Bilance bija vienmērīga. • Tagad (12% ievadā/21% izejā): Restorāns pērk produktus ar samazināto PVN 12%. Attiecīgi “ienākošais” PVN, ko var atmaksāt vai ielaist ieskaitē, kļūst mazāks. Taču restorāna viesiem jāpārdod gatavais ēdiens tāpat – ar PVN 21%. Kas ir viltība? Starpība starp 21% (kas jāatdod valstij no pārdošanas) un 12% (ko var nolasīt no produktu iegādes) krasi palielinās. Tas nozīmē, ka “dzīvās” naudas nodokļa veidā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem tagad budžetā jāpārskaita vairāk un ātrāk. Tā vietā, lai šī nauda grieztos biznesā — ietu algu izmaksai, jauno produktu iepirkšanai, elektrības rēķinu apmaksai — tā tiek “izskalota” no apgrozījuma pieaugušas nodokļu saistības veidā.

Kā zināms, ārstējot vienu veselības problēmu, bieži rodas blakusparādības. PVN samazināšana produktiem līdz 12% ir lielisks instruments pirktspējas atbalstam veikalos. Bet bez PVN spoguļsamazināšanas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem (kaut vai par tiem pašiem 12%, ko Latvijas restorānu nozare lūdz valdībai jau ne pirmo gadu) šī reforma pārvēršas par slēptu nodokli restorāniem.

Kafejnīcas un restorāni nevar vienkārši pacelt cenas vēl par 10%, lai kompensētu kases plaisu — cilvēki vienkārši pārstās iet ēst ārpus mājas. Rezultātā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi atkal nonāk situācijā, kad spēles noteikumi mainās, bet norēķināties nākas ar pašu apgrozāmajiem līdzekļiem, kuru pēc pēdējo gadu krīzēm tāpat tikpat kā nav palicis.