Pāternieku tehniskās problēmas sociālajos tīklos pārvērstas par stāstu par slepenu robežas slēgšanu 0 159

Robežpunkta darbība uz laiku tika apturēta tehnisku problēmu dēļ, bet vēlāk atjaunota. Pēc darbības apturēšanas Iekšlietu ministrija Ministru kabinetā iesniedza priekšlikumu pārtraukt Pāternieku robežpunkta darbību, taču valdība šo priekšlikumu neizskatīja. Tādējādi valdība nebija pieņēmusi lēmumu par robežpunkta slēgšanu.

Tomēr publiskajā telpā tehniskā apturēšana, ministrijas priekšlikums un politiķu paziņojumi tika sapludināti vienā stāstā par slepenu robežas slēgšanu. Informācijas vakuumu veicināja arī iepriekšējā Iekšlietu ministrijas komunikācija par hibrīdkaru, drošības riskiem un iespējām, ka pārvietošanās uz Baltkrieviju varētu kļūt sarežģītāka.

Šos vēstījumus kanāls "Тени Прибалтики" pārstāstīja kā brīdinājumu nebraukt uz Baltkrieviju. Savukārt vēl pirms faktiskās robežpunkta darbības apturēšanas Romāna Samuļa kanālā parādījās apgalvojums, ka Pāternieku slēgšana esot gaidāma tuvākajā laikā. Ierakstā tika atsaukts arī uz "International Radio Belarus" un iekšlietu ministra Jāņa Dombravas iepriekšējiem izteikumiem.

Šie ieraksti paši par sevi nepierāda slepenas informācijas noplūdi, tomēr liecina, ka amatpersonu neskaidri formulējumi radīja pamatu baumām par iespējamu robežpunkta slēgšanu, secināts analīzē.

Ar partijām "Stabilitātei!" un "Latvija pirmajā vietā" saistīti cilvēki "TikTok" izplatīja paziņojumus, ka par iespējamo robežas slēgšanu esot zinājuši jau iepriekš. Par informācijas avotu tika minēti robežsargi, kuri it kā esot stāstījuši par gaidāmu pārcelšanu uz citiem posteņiem. Šie apgalvojumi publiski netika pierādīti, taču tie radīja iespaidu, ka lēmums par robežas slēgšanu jau iepriekš pieņemts un sabiedrībai noklusēts.

Pēc robežpunkta darbības apturēšanas vairākos "Telegram" kanālos tehniskā problēma tika pārdēvēta par sākumu visas Eiropas Savienības austrumu robežas slēgšanai. Ierakstos tika piesaukti arī NATO, Baltijas valstis un iespējamā "jaunā fronte". Šos vēstījumus pārpublicēja Aleksejs Stefanovs, Romāns Samuļs, "Латвийская кочка" un "БелВПО".

Vēl viena plaši izplatīta naratīva daļa bija apgalvojumi par cilvēkiem un ģimenēm ar bērniem, kas esot iestrēguši neitrālajā joslā. Tika vēstīts, ka Baltkrievijas puse šiem cilvēkiem nodrošinājusi ūdeni un tualetes, bet Latvijas puse par viņiem neesot parūpējusies. No analizētajiem datiem nav iespējams neatkarīgi apstiprināt visus šajos ierakstos minētos apgalvojumus.

Robežpunkta problēmu savā politiskajā komunikācijā izmantoja arī opozīcijas partijas. "Latvija pirmajā vietā" robežpunkta slēgšanu pasniedza kā Nacionālās apvienības priekšvēlēšanu kampaņas daļu un 4. augustā pieprasīja Dombravas demisiju. Par ministra demisijas pieprasīšanu un parakstu vākšanu saistībā ar partiju "Stabilitātei!" ziņoja arī "Baltnews".

Aleksejs Rosļikovs publicēja paziņojumus, kuros sevi pozicionēja kā iespējamu robežas atvēršanas panācēju, bet vēlāk paziņoja, ka "mēs to izdarījām". Tomēr "Telegram" ierakstu hronoloģija liecina, ka oficiālā informācija par robežas darbības atjaunošanu šajā informatīvajā vidē izplatījās pēc Baltkrievijas Valsts robežkomitejas paziņojuma.

Savukārt partija "Suverēnā vara" incidentu galvenokārt skaidroja ekonomisko zaudējumu, suverenitātes un valdības kompetences kontekstā, uzsverot iespējamo kaitējumu pārvadātājiem un iedzīvotājiem.

Analīzē secināts, ka Pāternieku gadījumā vienlaikus pastāvēja trīs atšķirīgi notikumi - tehniska robežpunkta darbības apturēšana, Iekšlietu ministrijas neizskatītais priekšlikums pārtraukt punkta darbību un politiķu paziņojumi par robežas slēgšanu. Tā kā šie aspekti netika pietiekami skaidri nošķirti, tos bija iespējams izmantot politiskas kampaņas veidošanai.

Arī pats Dombrava, 4. augustā vietnē "X" reaģējot uz opozīcijas partiju prasībām, nosaucot tās par "rosļikoviešiem", "šleseristiem" un "prokremliskām partijām", piešķīra šim konfliktam plašāku redzamību. Lai arī ministrs neatbalstīja opozīcijas izplatīto versiju par robežpunkta slēgšanu, viņa reakcija informāciju par šo kampaņu pārnesa uz citu auditoriju un padarīja to par plašāka nacionālās drošības konflikta daļu.

Pilnu rakstu iespējams lasīt sadaļā LETA+: https://www.leta.lv/plus/C6D425EF-8479-4C8F-8497-368F44B48A9B/