JV neatbalstīs Dombravas demisiju, uzsverot nepieciešamību koordinēt saziņu ar ārvalstīm 0 131

Viņš norādīja, ka piekrīt premjerministra Andra Kulberga (AS) paustajam, ka valsts ārpolitiskajai komunikācijai jābūt koordinētai un vienotai.

"Ārpolitiskajai saziņai, it īpaši, jābūt koordinētai. Valsts ārpolitikai jābūt vienotai, un arī iekšlietu ministram ir jāpieturas pie vienotās ārpolitikas," sacīja Jurēvics.

JV frakcijas vadītājs uzsvēra, ka jautājumi, kas skar attiecības ar Spāniju, jārisina īpaši uzmanīgi, jo Spānija ir Latvijas partnere gan NATO, gan Eiropas Savienībā.

"Neatkarīgi no tā, kādi politiķi konkrētajā brīdī ir pie varas Spānijā, tā ir mūsu partnervalsts. Turklāt šobrīd Latvijā dienē arī Spānijas karavīri," norādīja politiķis.

Vienlaikus Jurēvics skaidroja, ka JV neatbalstīs opozīcijas rosinājumus par Dombravas atbrīvošanu no amata.

"Saistībā ar partijas "Stabilitātei!" un arī citu prokremlisku, populistisku politisko spēku aicinājumiem atbalstīt Dombravas kunga demisiju, JV Saeimas frakcija tos neatbalstīs," sacīja Jurēvics.

Līdzīgu viedokli sociālajā tīklā "X" paudis arī JV deputāts Jānis Patmalnieks, kurš norādījis, ka Spānija Latvijā izvietojusi aptuveni 600 karavīru un militāro tehniku, veidojot otro lielāko ārvalstu militāro kontingentu valstī Krievijas atturēšanai. Viņaprāt, šādā situācijā no Latvijas sagaidāma īpaši izsvērta komunikācija.

Kā ziņots, Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" vēstīja, ka Dombravas nosūtītā vēstule Spānijai par migrācijas krīzi Seutā Madridē uztverta jūtīgi un tās tonis Spānijas amatpersonām šķitis augstprātīgs. Savukārt premjers Kulbergs ministram aizrādījis, ka turpmāk šāda veida saziņa ar ārvalstīm iepriekš jāsaskaņo ar Ārlietu ministriju.

Tikmēr pieprasījumu par Dombravas demisiju paziņojušas iesniegt gan partija "Stabilitātei!", gan partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV). LPV līderis Ainārs Šlesers norādījis, ka demisijas pieprasījums tiks iesniegts nākamajā Saeimas sēdē. Opozīcijas partijas ministra atbildību saista arī ar valdības ieceri apturēt Pāternieku robežšķērsošanas punkta darbību uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Savukārt Iekšlietu ministrija skaidro, ka šāds solis nepieciešams valsts drošības stiprināšanai un nelikumīgās migrācijas spiediena mazināšanai.