Kozlovskis: Valdība otrdien lems par «airBaltic» izstrādāto jauno biznesa plānu 0 357

Viņš norādīja, ka šis ir brīdis, kad valdībai ir jānoformulē viedoklis par "airBaltic" izstrādāto jauno biznesa plānu. "Valdībai kā akcionāram, valstij kā akcionāram ir jāpauž sava attieksme par šo plānu," teica Kozlovskis.

Viņš arī atzīmēja, ka valdībai lēmums par "airBaltic" biznesa plāna atbalstīšanu ir jāpieņem šonedēļ, jo nākamajā nedēļā aviokompānijas valdei ir jau jābūt mandātam rīkoties atbilstoši šim plānam.

"Šo plānu palīdzēja sagatavot, manuprāt, pasaulē vadošie konsultanti, kuri ir spējuši jau vairākas reizes izvest [no finansiālām grūtībām] citas lidsabiedrības," sacīja Kozlovskis.

Viņš norādīja, ka biznesa plāna mērķis ir piesaistīt "airBaltic" privāto kapitālu, lai aviokompānija varētu turpināt patstāvīgi strādāt.

Tāpat Kozlovskis pauda, ka, iespējams, nākotnē valstij būs jālemj, vai saglabāt pašlaik noteikto līdzdalību "airBaltic" kapitālā 25% plus viena akcija un Rīgu kā bāzes vietu, vai arī ļaut tai kļūt pilnīgi privātai kapitālsabiedrībai. "Šajā gadījumā tas gan būtu ne tuvākā laika lēmums," piebilda ministrs.

Jautāts, kas notiks, ja "airBaltic" biznesa plāns nepārliecinās vairākumu ministru, Kozlovskis pauda, ka, protams, nevar izslēgt šādu iespēju, taču biznesa plāns ir labs, kā arī konsultanti iepriekš ir ļoti precīzi izskaidrojuši realitāti un kāpēc tas būtu atbalstāms. "Manā skatījumā būtu jāļauj rīkoties," teica Kozlovskis.

LETA jau vēstīja, ka valdība otrdien plāno skatīt ar "airBaltic" saistītu jautājumu.

"airBaltic" jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā, pārskatot biznesa plānu un piesaistot investorus un jaunu finansējumu. Aģentūra "Reuters", atsaucoties uz tās rīcībā nonākušu kompānijas paziņojumu, vēstīja, ka "airBaltic" plāno censties piesaistīt īstermiņa finansējumu no obligāciju turētājiem.

Īstermiņa finansējumu "airBaltic" vēlas piesaistīt, lai stabilizētu finanses un novērstu defolta risku, un, kā ziņo "Reuters", finansējums obligāciju turētājiem tiks lūgts 3. augusta sanāksmē.

"airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka informācija par sanāksmi ir oficiāli paziņota un kompānija plāno piesaistīt īstermiņa finansējumu no obligāciju turētājiem.

"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.