Ģenerālprokuroram lūgs noņemt ierobežotas pieejamības statusu valdībai iesniegtajā protestā kokrūpnieku lietā 0 228

Tā kā ģenerālprokurora protestam šajā lietā uzlikts ierobežotas pieejamības statuss, visas tālākās darbības par šo protestu saistītas ar ierobežoto pieejamību. Tomēr koalīcijas ieskatā šim procesam esot jābūt atklātam, tādēļ ģenerālprokuroram tiks lūgts noņemt šo statusu.

Šobrīd TM sadarbībā ar Valsts kanceleju aizvien vēl vērtē, ar cik plašu lūgumu var vērsties Satversmes tiesā (ST), lai saprastu, kādus jautājumus valdība var lemt ar valsts kapitālsabiedrībām saistītajās lietās. Ar šādu lūgumu pie ST, ļoti iespējams, vērsīsies 20 Saeimas deputāti, kā to paredz Satversmes tiesas likums. Kulbergs apliecināja, ka starp tiem būs arī Apvienotā saraksta deputāti, un aicināja pievienoties arī citām partijām.

Kā ziņots, prokuratūra pārbaudē secinājusi, ka Evikas Siliņas (JV) vadītā Ministru kabineta rīcība, uzdodot AS "Latvijas valsts meži" (LVM) mainīt koksnes cenu noteikšanas kārtību, bijusi prettiesiska, tāpēc Ģenerālprokuratūra nosūtīja valdībai protestu, prasot atcelt šos lēmumus. Jau Kulberga valdība nolēma šo lūgumu neatbalstīt.

Kulbergs pagājušajā nedēļā pēc valdības sēdes apgalvoja, ka iepriekšējās valdības lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem šī valdība atcelt nevarot, jo tas neesot juridiski iespējams. Premjera komunikācijas padomniece Elīna Šverna pauda, ka valdības sēdē ministri par šo jautājumu bijuši vienisprātis.

Ziņots arī, ka prokuratūra apstrīd valdības piešķirtās atlaides kokrūpniekiem, piebilstot, ka lēmumi tikuši balstīti uz nepatiesu informāciju un valstij ir nodarīti būtiski zaudējumi. Netiek gan precizēts, cik lieli ir šie zaudējumi. Ja Ministru kabinets protestu akceptēs, uzņēmumiem būs valstij jāatmaksā atlaižu radītā cenu starpība.

Jūnijā ģenerālprokurors Armīns Meisters intervijā aģentūrai LETA apgalvoja, ka tā dēvētās kokrūpnieku lietas izmeklēšana rit uz priekšu un iezīmējas arvien vairāk gan pierādījumu, gan atsevišķu izmeklēšanas virzienu.

"Te noteikti nebūs gadu jautājums, lai nonāktu līdz rezultātam," jūnijā uzsvēra ģenerālprokurors, piebilstot, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām statusi nav mainīti, neviena persona nav nākusi klāt un neviena persona nav no lietas izslēgta.

Jau ziņots, ka desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 14. maijā veiktas procesuālās darbības, ir bijušais zemkopības ministrs, tagad Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS), bijušais Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Kronbergs, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma "Pata Strenči" darbinieks, Valmieras novada domes deputāts no partijas "Valmierai un Vidzemei" Reinis Muižnieks un "Pata" īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.

Drošības līdzekļi nevienam nav piemēroti, jo drošības līdzekli var piemērot tikai aizdomās turētai vai apsūdzētai personai.

Martā sāktajā kriminālprocesā tiek vērtēti divi virzieni. Pirmais virziens ir saistīts ar ZM amatpersonām, kuras, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, prettiesiski panākot atbalstu kokrūpniecības nozarei. Otrs virziens ir saistīts ar LVM amatpersonu, iespējams, nolaidīgu rīcību, proti, tām bija visas iespējas novērst valstij radīto kaitējumu, bet tās nerīkojās atbilstoši likumam. Runa varētu būt par LVM amatpersonu iespējamo bezdarbību, kas Latvijas valstij ir radījusi zaudējumus apmēram 50 miljonu eiro apmērā.

Mierkalnam un citām personām, kas nav valsts amatpersonas, tiek inkriminēts iespējams atbalsts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.