VVD: Zivju bojāeja Ludzas ezeros nav tiešā veidā saistīta ar konstatēto notekūdeņu noplūdi 0 204

Saistībā ar jūnijā konstatēto notekūdeņu noplūdi no Ludzas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un vēlāk fiksēto zandartu bojāeju Lielajā un Mazajā Ludzas ezerā tika veiktas pārbaudes un laboratoriskie izmeklējumi.

Izvērtējot saņemtos rezultātus, VVD norāda, ka līdzšinējie dati neapstiprina tiešu saistību starp notekūdeņu noplūdi un konstatēto zivju bojāeju, vienlaikus norādot, ka jebkura neattīrītu notekūdeņu nonākšana vidē negatīvi ietekmē ūdens kvalitāti.

Jūnija sākumā VVD tika informēts par iespējamu piesārņojumu Pildas (Isnaudas) upē lejpus Ludzas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Pārbaudes laikā tika konstatēta bioloģiskā attīrīšanas dīķa nolaišana, kuras laikā upē nonāca daļa uzkrājušos dūņu. Ūdens nolaišana tika nekavējoties pārtraukta, VVD veica ūdens paraugu ņemšanu un uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apsaimniekotāju, informē Jalinska.

Pēc tam, kad Lielajā un Mazajā Ludzas ezerā tika konstatēti bojāgājuši zandarti, Ludzas novada pašvaldība nodeva testēšanai ezera ūdens un zivju paraugus. Kā norāda Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR"veiktās analīzes, ūdens kvalitātes rādītāji ezeros neliecina par ūdens piesārņojumu vai izteiktu toksisku savienojumu klātbūtni ūdenstilpnēs. Hlorofila-a koncentrācija (11,2 μg/L), kopējā fosfora un slāpekļa rādītāji, kā arī pH vērtības ir optimālas. Bioķīmiskā skābekļa patēriņa noteikšana pēc piecām dienām (BSP₅) (7,0 - 7,5 mg O₂/L) norāda uz vidēji piesārņotu ūdenstilpni, tas nozīmē, ka ūdenstilpnē vērojama organisko vielu klātbūtne, un to noārdīšanās procesi noteiktos apstākļos, īpaši naktī un agrā rītā, var izraisīt skābekļa līmeņa svārstības ūdenstilpnē.

Pamatojoties uz iegūtajiem pierādījumiem un veiktajiem izvērtējumiem, VVD nav konstatējis tieša veida cēloņsakarību starp Ludzas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību un zandartu bojāeju Lielajā Ludzas ezerā. Iegūtie dati liecina, ka zivju bojāeju, visticamāk, izraisīja vairāku faktoru mijiedarbība.

Vienlaikus VVD uzsver, ka jebkurš vides piesārņojuma gadījums tiek rūpīgi izvērtēts. Tāpēc, ievērojot likuma "Par piesārņojumu" prasības, par konstatēto piesārņojuma faktu VVD ir sācis administratīvā pārkāpuma procesu.

Dienests turpinās uzraudzīt ūdens kvalitāti un nepieciešamības gadījumā veiks papildu kontroles pasākumus.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Ludzas novada pašvaldība jūnija otrajā pusē saņēma vairākus iedzīvotāju zvanus un ziņojumus par Lielajā Ludzas ezerā konstatētiem bojā gājušiem zandartiem.

Tolaik saņemtā informācija liecināja, ka bojā ir gājuši tieši zandarti, savukārt citu zivju sugu bojāeja netika konstatēta.

Lai noskaidrotu iespējamos zivju bojāejas cēloņus, Ludzas novada pašvaldība ir sazinājusies ar atbildīgajām institūcijām. Par situāciju ir informēts VVD, un 22. jūnijā dažādās Lielā Ludzas ezera vietās tika veikti izšķīdušā skābekļa līmeņa mērījumi.