Gandrīz puse Latvijas pensionāru turpina strādāt: galvenais iemesls — naudas trūkums 0 294

Saskaņā ar Eurostat 2023. gada datiem pēc pensijas saņemšanas turpināja strādāt 44,2% Latvijas iedzīvotāju. Augstāks rādītājs reģistrēts tikai Igaunijā — 54,9%. Trešajā vietā ir Lietuva ar 43,7%, raksta «Diena».

Savukārt Rumānijā strādā vien 1,7% pensionāru, Grieķijā — 4,2%, bet Spānijā — 4,9%.

Kā norāda CVMarket.lv biznesa attīstības vadītājs Kristaps Kolosovs, aptuveni 57–58% strādājošo pensionāru Baltijas valstīs kā galveno iemeslu darba turpināšanai min finansiālos apstākļus.

Tomēr starp Baltijas valstīm pastāv atšķirības. Ja Latvijā daudziem darbs pēc pensijas kļūst par nepieciešamību, tad Igaunijā un Lietuvā ievērojami vairāk cilvēku strādā, lai palielinātu ienākumus, nevis vienīgi naudas trūkuma dēļ.

Kolosovs norāda, ka nelielie pensiju apmēri Latvijā bieži neatstāj cilvēkiem izvēli. Situāciju ietekmē vairāki faktori — tostarp pensiju sistēmas veidošanās vēsturiskās īpatnības, ēnu ekonomikas sekas un demogrāfiskās pārmaiņas.

Eksperti atzīmē, ka vienlaikus mainās arī darba devēju attieksme pret vecāka gadagājuma darbiniekiem. Darbaspēka trūkuma apstākļos pieredzējuši speciālisti kļūst arvien pieprasītāki, pateicoties profesionalitātei, uzticamībai un augstai lojalitātei.

Tajā pašā laikā iespēja pēc pensijas turpināt strādāt ir atkarīga ne tikai no darba tirgus situācijas, bet arī no pensiju sistēmas noteikumiem. Kolosovs norāda, ka valstīs, kur strādājošo pensionāru īpatsvars ir visaugstākais, parasti ir iespējams vienlaikus saņemt pensiju un strādāt bez būtiskiem finansiāliem ierobežojumiem.

Kopumā Eurostat dati liecina, ka Ziemeļeiropas un Baltijas valstu iedzīvotāji krietni biežāk turpina strādāt pēc pensijas vecuma sasniegšanas nekā ES dienvidu valstu iedzīvotāji. Tomēr šīs izvēles iemesli būtiski atšķiras: ja dažviet darbs ir veids, kā saglabāt aktīvu dzīvesveidu un palielināt ienākumus, tad daudziem Latvijas pensionāriem tas ir nepieciešams nosacījums ierastā dzīves līmeņa uzturēšanai.