Mirusi Cēsu un apkārtnes arheoloģijas pētniece Apala 0 257

Lielāko daļu sava mūža Apala veltījusi arheoloģijai, pētot Cēsu un apkārtnes arheoloģisko mantojumu. Viņa vadījusi arheoloģiskos izrakumus Priekuļu Rubeņu kapsētā, Kampu-Ģūgeru arheoloģiskajās senvietās, Āraišu viduslaiku pilī un citās senvietās, kur kopā ar dzīvesbiedru Jāni Apalu pētījusi un izzinājusi Latvijas senākās vēstures liecības.

Apala pētījusi nozīmīgākās Cēsu senpilsētas vietas, tostarp Līvu laukumā, Rožu laukumā, Riekstu kalnā - pilskalnā. Nozīmīgs ir arī viņas ieguldījums Cēsu viduslaiku pils izpētē, kur vairāk nekā 30 arheoloģisko izrakumu sezonās paveiktais kļuvis par pamatu pils saglabāšanai, pētniecībai un turpmākai attīstībai.

Par godu viņas paveiktajam 2011. gadā izdots rakstu krājums "Regina in castro Wenda: veltījums Cēsu ordeņpils pētniecei Dr. hist. h.c. Zigrīdai Apalai 75 gadu dzīves jubilejā". Par ieguldījumu Livonijas ordeņa Cēsu pils arheoloģiskajā izpētē Apalai 2005. gadā piešķirta Kultūras mantojuma Gada balva.

Būtiska vieta Apalas dzīvē un darbā bija Āraišiem. Viņa līdzdarbojusies Āraišu ezerpils rekonstrukcijas un Āraišu arheoloģiskā muzejparka izveides un uzturēšanas procesos, palīdzot saglabāt šīs vietas sākotnējo ieceri un nozīmi.

No 1993. gada Apala bija nodibinājuma "Āraišu ezerpils fonds" valdes priekšsēdētāja vietniece, vēlāk arī fonda vadītāja. Godinot Jāņa Apala un Zigrīdas Apalas ieguldījumu, Amatas novada pašvaldība un organizācija "Āraišu ezerpils fonds" 2012. gadā iedibināja viņu vārdā nosauktu balvu izcilākajiem vēsturniekiem un arheologiem par vēstures mantojuma izpēti, sabiedrības izglītošanu un kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanu Vidzemes reģionā.

Augstāko valsts atzinību par nopelniem Latvijas labā Apala saņēma 2012. gadā, kad tika iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.