Būtiskas izmaiņas ilgstošajās slimības lapās 0 1145

Likumprojekts paredz, ka no 2027. gada 1. jūlija līdz 2028. gada beigām tiktu ieviests 18 mēnešus ilgs pilotprojekts. Tā laikā darbnespējas lapu pēc 26 nedēļām varētu pagarināt līdz 52 nedēļām, pamatojoties uz ārsta lēmumu, ja ir arī cita speciālista atzinums, kas nav vecāks par 60 dienām.

Pašlaik šādās situācijās obligāti nepieciešams Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums.

Tas nozīmē, ka pacientiem vairs nebūtu jāvēršas VDEĀVK tikai slimības lapas pagarināšanas dēļ. Vienlaikus samazinātos arī administratīvais slogs ārstiem un pašai komisijai.

Labklājības ministrija uzsver, ka jaunā kārtība mazinātu risku, ka slimības pabalsta izmaksa tiek pārtraukta tikai formālu procedūru dēļ.

Katru gadu VDEĀVK sagatavo aptuveni 5500 atzinumu par ilgstošu darbnespēju. Likumprojekta autori norāda, ka šīs funkcijas veikšanai nepieciešamas gandrīz četras ārstu ekspertu pilnas slodzes, lai gan tā pēc būtības ir veselības aprūpes, nevis invaliditātes ekspertīzes joma.

Pilotprojekta laikā tiks vērtēts, vai izmaiņas neizraisa būtisku ilgstošu darbnespējas gadījumu pieaugumu, kā arī analizēta slimības pabalstu dinamika un ārstu pieredze. Ja rezultāti būs pozitīvi, jauno kārtību varētu ieviest pastāvīgi.

Līdzīgu secinājumu iepriekš paudusi arī Valsts kontrole. Revīzijā norādīts, ka VDEĀVK resursi tiek tērēti funkcijai, kas nav tieši saistīta ar invaliditātes ekspertīzi, un tās nodošana veselības nozarei varētu būtiski samazināt lēmumu pieņemšanas kavēšanos.

Vienlaikus revīzijā konstatētas arī citas sistēmiskas problēmas – nepietiekama komisijas kapacitāte, liela ekspertu noslodze, papīra dokumentu aprite un ierobežota piekļuve citu iestāžu datiem, kas palielina administratīvo slogu.

Likumprojekts pašlaik nodots publiskajai apspriešanai līdz 27. jūlijam. Pēc tam tas vēl būs jāizskata valdībā un galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai.