Latvijas diasporas investīciju potenciāls tiek lēsts aptuveni viena miljarda eiro apmērā gadā, tomēr kapitāla piesaisti kavē informācijas sadrumstalotība, laika trūkums un neuzticēšanās valsts institūcijām, secināts Latvijas Universitātes pētnieces Līgas Brasliņas ceturtdien prezentētajā pētījumā par diasporas kapitāla attīstīšanu Latvijas izaugsmei "The Hidden Engine: Unlocking Diaspora Capital for Latvia’s Growth".
Brasliņa pētījuma rezultātus prezentēja Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) 70. gadskārtai veltītā seminārā. Pētniece norādīja, ka ārvalstīs dzīvo aptuveni 400 000 Latvijas diasporas pārstāvju un diaspora būtu jāuzlūko ne tikai kā demogrāfiska grupa, bet arī kā stratēģisks kapitāls Latvijas ekonomikas izaugsmei.
Pētījumā secināts, ka interese par ieguldījumiem Latvijā diasporas vidū ir augsta, taču to kavē laika trūkums, sarežģīta ieguldījumu pārvaldība un neuzticēšanās valsts institūcijām. Kā šķēršļi investīcijām minēta arī sadrumstalota informācija, sarežģīti procesi un nepietiekams investīcijām gatavu projektu piedāvājums. Diasporas pārstāvjus ieguldīt motivē iespēja gūt ekonomisku atdevi, uzticēšanās konkrētiem projektiem un vēlme dot ieguldījumu sabiedrības labā, norādīja Brasliņa.
Pētījumā kā iespējamais risinājums piedāvāts profesionāli pārvaldīts, decentralizēts un diasporas vadīts investīciju fonds, kas darbotos, balstoties uz uzticēšanos, nevis būtu centralizēti pārvaldīts valsts līmenī.
PBLA 70. jubilejai veltītajā seminārā ceturtdien kā viens no galvenajiem turpmākās sadarbības jautājumiem tika izcelta diasporas loma Latvijas ekonomikas attīstībā, investīciju piesaistē un valsts drošības stiprināšanā.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), uzrunājot pasākuma dalībniekus, uzsvēra ārvalstīs dzīvojošo latviešu ieguldījumu Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā laikā, kad daudziem tās īstenošana šķitusi neiespējama. Viņš sacīja, ka trimdas latvieši bijuši Latvijas balss pasaulē un uzturējuši Latvijas vārdu laikā, kad to centās izdzēst. Kulbergs atgādināja arī par ārvalstīs dzīvojošo latviešu ieguldījumu Baltijas ceļa norisē.
Premjers pauda, ka patlaban pasaule ir mainījusies, tomēr izaicinājumu nav kļuvis mazāk. Viņš pauda, ka iegūt brīvību ir svarīgi, bet vēl svarīgāk ir to nosargāt, aizstāvot valsti katru dienu. Kulbergs akcentēja arī ekonomikas nozīmi, tai skaitā ārvalstīs dzīvojošo latviešu spēju piesaistīt Latvijai investīcijas.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) uzsvēra, ka sadarbība un kopīgi radītās iespējas ļauj attīstīt Latviju pasaulē. Viņa norādīja, ka vairs nav dalījuma "jūs tur un mēs šeit", bet gan ir kopīgs "mēs pasaulē". Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pateicības uzrunā uzsvēra, ka latvietības veicināšanas uzdevumam nav termiņa un ka latvietība balstās kultūrā un valodā.
Arī Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) pateicās PBLA pārstāvjiem par drošības un ekonomikas stiprināšanu ikdienas darbā.
Kā vēstīts, ceturtdien notiek seminārs "PBLA 70 - no identitātes saglabāšanas līdz aktīvai līdzdalībai" un svinīgā pieņemšana par godu PBLA 70. jubilejai un gadskārtējai sēdei Latvijā, aģentūru LETA informēja PBLA.
Semināram sekos PBLA valdes svinīgā pieņemšana.
Šonedēļ Rīgā notiek PLBLA valdes sēde. PBLA valdē pašlaik darbojas 15 pārstāvji no visas pasaules - pieci no ASV, pa trim no Kanādas, Austrālijas, viens no Dienvidamerikas un Krievijas un divi no Eiropas. PBLA valde klātienē tiekas reizi gadā, bet starplaikos notur attālinātas sēdes un sarunas pēc vajadzības un par dažādiem tematiem.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru