Domnīca: Latvijas aizsardzības industrijā tuvākajos gados varētu būt nepieciešami aptuveni 5000 speciālistu 0 187

Domnīcas ziņojumā kartētas esošās industriālās kapacitātes un analizētas attīstības tendences salīdzinošā perspektīvā, uz kā pamata sagatavoti priekšlikumi Baltijas aizsardzības industrijas attīstībai. Ziņojuma autors, pētnieks Roberts Kits, ceturtdien domnīcas pasākumā, prezentējot ziņojumu, norādīja, ka aizsardzības joma attīstās ekspotenciāli.

Kā Lietuvas aizsardzības industrijas priekšrocību pētnieks minēja mērķtiecīgi veidotu vidi, kas vērsta uz uzņēmējdarbības atbalstīšanu un investīciju piesaisti. Lai gan Igaunijas pētījumā iekļauto uzņēmumu izlase saglabā līderību absolūtajos pievienotās vērtības rādītājos, Lietuva uzrāda straujāko izaugsmi. Piecos gados no 2019. gada līdz 2024. gadam Lietuvas uzņēmumu izlasē pievienotā vērtība pieaugusi par 122%, Latvijā - par 64%, bet Igaunijā - par 47%.

Savukārt kā Igaunijas priekšrocību Kits minēja inovāciju kultūru, piemēram, Igaunija 2025. gada janvārī izveidoja Aizsardzības fondu 100 miljonu eiro apmērā gan tiešiem ieguldījumiem sēklas, agrīnas attīstības un izaugsmes stadijas uzņēmumos, kas attīsta militāra vai divējāda lietojuma tehnoloģijas, gan investīcijām riska un privātā kapitāla fondos, palielinot kapitāla diversifikāciju aizsardzības nozarē.

Turpretī kā Latvijas priekšrocība "Laser" ziņojumā izcelta testēšanas infrastruktūra. "Regulāri redzam, ka gan vietējie uzņēmumi, gan dronu un pretdronu sistēmu ražotāji, gan ārvalstu inovatori savus risinājumus testē Latvijā, piemēram, Sēlijas poligonā, kas ir unikāla priekšrocība mūsu aizsardzības industrijai," pauda Kits.

Pētnieks norādīja, ka izaicinājumus, ar kuriem saskaras Baltijas valstu aizsardzības industrijas, iespējams, būs vieglāk pārvarēt, kopīgi, apvienojot priekšrocības un laika gaitā šos centienus mērogojot.

Domnīca pētījumā izvirza piecas rekomendācijas. "Laser" aicina domāt par izejmateriālu rezervēm kopīgā līmenī, lai attīstītu latentās industriālās jaudas un spētu strauji mērogot ražošanu, ja, piemēram, pasliktinās drošības situācija vai rodas piegādes ķēžu satricinājumi. Tam ir nepieciešamas pietiekamas izejmateriālu un ražošanas komponenšu rezerves, sacīja pētnieks, norādot, ka to efektīvāk ir organizēt kopīgi, līdzīgi kā Latvija un Igaunija nupat parakstījušas memorandu par degvielas rezervju kopīgu pārvaldību.

Otrkārt, runājot par piegādes ķēžu risku monitoringu, patlaban nav vienotas platformas, kas ļautu identificēt iespējamos riskus. "Mums ir konsultatīvie formāti nacionālā līmenī, un tie ir ļoti atbalstāmi. Piemēram, Igaunijā šādu pieeju īsteno jau kopš 2013. gada, bet šī ir iespēja to darīt arī reģionālā līmenī," pauda Kits.

Treškārt, lai politikas plānošanā pārietu uz pierādījumos balstītu pieeju, ir jāizmēra, cik liels pienesums reāli tiek radīts aizsardzības vajadzībām. Lai to izdarītu, "Laser" piedāvā izveidot atsevišķus satelītkontus nacionālo kontu sistēmā, kuros attiecīgos rādītājus varētu izmērīt. "Šobrīd aizsardzības industrija statistikas izpratnē neveido atsevišķu tautsaimniecības nozari. Šie uzņēmumi ir izkaisīti pa dažādām tautsaimniecības nozarēm," sacīja pētnieks.

Ceturtkārt, Kits norādīja, ka nedrīkst aizmirst par inovācijām. Pēc viņa vārdiem, šeit Latvijai ir iespēja likt lietā savas priekšrocības. Lai atslogotu bruņotos spēkus no tiem neraksturīgu funkciju veikšanas, "Laser" piedāvā izveidot "task force" jeb rīcības grupu, kurā šim mērķim speciāli norīkoti cilvēki koordinētu administratīvās un loģistikas prasības un savestu kopā inovatorus ar gala lietotājiem. Tas, kā norādīja Kits, nodrošinātu regulāru, iteratīvu testēšanu un atgriezeniskās saites sniegšanu, kas ļautu ideju novest līdz praktiski izmantojamam produktam.

Piektā un noslēdzošā rekomendācija ir par cilvēkkapitāla pieejamību. Pētījuma laikā veiktās intervijas atklāja, ka jau šobrīd viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība. Proti, ir nepieciešami gan augstas raudzes speciālisti - inženieri, ražošanas tehniķi un sertifikācijas eksperti -, gan profesionālās izglītības speciālisti, piemēram, virpotāji un citi, sacīja Kits.

Kā norādīja pētnieks, tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc aizsardzības industrija lielā mērā koncentrējas lielajās pilsētās, jo reģionos cilvēkkapitāla nodrošināšana ir vēl grūtāka.

Laika posmā no 2019. līdz 2024. gadam Baltijas aizsardzības industrijā nodarbināto skaits palielinājās par aptuveni 13%, bet tuvākajos gados šis pieaigums būs vēl straujāks, klāstīja pētnieks.

Viņš atzīmēja, ka Lietuvas Ekonomikas ministrija jau pirms diviem gadiem ziņoja, ka 14 investīciju projekti radīs 4000 darbavietu. Arī Latvijā nozares asociācijas lēš, ka tuvākajos gados varētu būt nepieciešams aizpildīt aptuveni 5000 darbavietas. Pastāv risks, ka šīs darbavietas varētu neizdoties aizpildīt, jo, kā norādīja Kits, demogrāfija ir nepielūdzama.

Līdz ar to būs jākoncentrējas uz cilvēku pārkvalificēšanu no citām tautsaimniecības nozarēm, atzina pētnieks.