LLĢĀA: Bērnu agrīnās attīstības skrīninga sistēmu patlaban nevar ieviest, jo tā nav pietiekami pārbaudīta praksē 0 198

Asociācija norāda, ka BAASIK projektu pirms vairākiem gadiem sāka Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments. Sistēmas mērķis ir vienkopus apvienot mācību un ārstniecības iestāžu iegūto informāciju par bērnu vecumā no viena līdz sešiem gadiem psihomotoro attīstību un izmantot to kā skrīninga instrumentu bērna attīstības novērtēšanai.

Asociācija kategoriski iebilst pret iecerētajiem likumu grozījumiem, kas saistīti ar Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta (BAASIK) ieviešanu, un uzskata, ka pašlaik nav pamata to noteikt par standartizētu bērnu psihomotorās attīstības skrīninga instrumentu ģimenes ārstu praksēs.

BAASIK darbībā paredzēts apvienot pirmsskolas izglītības iestāžu sniegto bērna izvērtējumu, vecāku aizpildītās anketas un ģimenes ārstu veikto rezultātu analīzi. Asociācija norāda, ka vēl nav izveidots reāli analizējams sistēmu savienojums, kas ļautu pārliecināties par BAASIK izmantošanu praksē. Tāpēc sistēmas turpmākai pilotēšanai nav nepieciešami likumu grozījumi, kas noteiktu obligātu tāda rīka izmantošanu, kurš vēl nav pilnvērtīgi izstrādāts un pārbaudīts, pauž LĢĀA.

Asociācijas valde 8. jūlijā atkārtoti izvērtējusi tās rīcībā esošo jaunāko informāciju par BAASIK izstrādi un plānoto ieviešanu primārajā veselības aprūpē, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas steidzamības kārtā virzītās likumu grozījumu ieceres.

Asociācija norāda, ka tās līdzšinējā pieredze darbā ar BAASIK bijusi negatīva, savukārt pašlaik pieejamā informācija par projekta progresu esot ierobežota un virspusēja. Sākot pilotprojektu ģimenes ārstu praksēs, konstatēts, ka viena bērna skrīnings aizņem aptuveni stundu un ietver vairāk nekā 200 jautājumu apstrādi par bērna prasmēm, iemaņām un attīstību, norāda LLĢĀA. Skrīningu paredzēts veikt katru gadu vai biežāk līdz bērna skolas gaitu sākšanai.

LLĢĀA ieskatā pirms likumu grozījumu virzīšanas nepieciešams novērst vairākus būtiskus trūkumus. Asociācija kā galvenās problēmas min nepietiekamu instrumenta aprobāciju primārajā veselības aprūpē, nepilnīgu digitālo integrāciju un starpinstitūciju sadarbības risinājumus, kā arī neskaidru zinātnisko pamatojumu, skrīninga diagnostisko precizitāti un klīnisko efektivitāti.

Ņemot vērā rīka laikietilpību un, asociācijas vērtējumā, nepiemērotību ģimenes ārstu praksēm, projektā veiktas atkārtotas izmaiņas, taču LLĢĀA apgalvo, ka par tām joprojām neesot pieejama skaidra informācija.

Asociācija uzskata, ka BAASIK ieviešana pašreizējā veidā radītu būtisku papildu slodzi ģimenes ārstu praksēm laikā, kad primārā veselības aprūpe jau saskaras ar cilvēkresursu un pakalpojumu pieejamības problēmām.

Asociācija arī mudina izvērtēt projektā izlietoto finanšu līdzekļu atbilstību projekta iecerēm un sasniegtajiem rezultātiem. LLĢĀA pauž aizdomas, ka vēl pašreizējās Saeimas laikā tiek mēģināts "izbīdīt un piesegt" nekvalitatīvu projektu, lai to formāli pabeigtu un radītu iespaidu par tā ieviešanu. Asociācija apgalvo, ka projektam esot iztērēti aptuveni 40 miljoni eiro.

LLĢĀA atkārtoti aicina atbildīgo Saeimas komisiju neatbalstīt ar BAASIK saistītos likumu grozījumus. Asociācijas ieskatā nav iespējams virzīt grozījumus par projektu, kas praksē vēl nedarbojas un kuru nav izvērtējuši iesaistīto jomu speciālisti.

Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācija iebildusi pret BAASIK ieviešanu primārajā veselības aprūpē pašreizējā stadijā, jo uzskata, ka projekts vēl nav pietiekami izstrādāts drošai un efektīvai lietošanai.

Jau ziņots, ka BAASIK visā valstī varētu ieviest no 2028. gada 1. jūlija, nevis no 2027. gada 1. septembra, kā bija iecerēts sākotnēji, paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas trešdien pirms otrā lasījuma atbalstītie grozījumi likumprojektu pakotnē.

Līdz tam sistēmu izmēģinās pilotprojektā piecās pašvaldībās. Tas sāksies šā gada oktobrī un pilnā apmērā darbosies līdz nākamā gada martam. Nākamajā pavasarī plānots izvērtēt pilotprojekta rezultātus, bet līdz 30. aprīlim Saeimā sola iesniegt ziņojumu par rezultātiem un priekšlikumiem turpmākajai rīcībai.

Valsts kancelejas pārstāvji skaidrojuši, ka pašvaldībās, kurās darbs pēc jaunās metodikas būs sācies pilotprojekta laikā, tas turpināsies arī pēc pilotprojekta noslēguma, lai nerastos pārrāvums līdz sistēmas ieviešanai valstī.